Labdien! Par šo forumu uzzināju meklējot q google. Varbūt kāds varētu palīdzēt ar padomu? Būtu no sirds pateicīga.
Lieta tāda, ka pirms 3 gadiem aizbraucu es ar draugu prom no Rīgas. Tā bija visstulbākā un vislielākā kļūda manā dzīvē. Iepīties lauku reģionā kurā nav darba, dzīves, nav ko darīt, jo nav pat saimniecības.
Nonācām pie secinājuma, ka iešu likt tiesības. Aizgāju arī. Un jau 3 gadi pagājuši, joprojām nav tiesību. Vaina kur? Instruktoros un tajā ka uz braukśanu jābrauc 100 km. Loģiski ka izvadā drauga radinieki. Bet 100 km braukt uz braukšanu ir neprāts. Bet ko padarīt ja cita varianta nav?
Viena braukšana man izmaksāja 15 euro. Tagad tā maksā 40 euro, jo jābrauc ar 2016 gada mašīnu kas līdzīga eksāmenu mašīnai. Nemaz nerunājot ka esmu bijusi jau uz aptuveni 50 braukšanām un 5 reizes izgāzos braukšanas eksāmenā. Būtu forši ja varētu tikt uz braukšanām katru nedēļu, bet tieku labi ja 1x - 2x mēnesī. Esmu jau 2x mainījusi instruktorus.
Nu lūk un šis pasākums ir ievilcies jau 3 gadus tādā tempā. Kopš 2016 gada.
Kāpēc tiesības? Jo draugs visu laiku strādā pa haltūrām, cik varu ar savu fizisko spēku palīdzu. Haltūras ir ļoti nepastāvīgs darbs, naudas praktiski vispār nav. Saņemam naudu, 1x aizbraukt uz braukšanu un atkal jāgrabinās. Ja es būtu zinājusi ka šis pasākums ieilgs 3 gadus, neskrietu un ļautu draugam iet pirmajam nolikt tiesības bet viņš teica lai es eju.
Es ļoti gribu braukt atpakaļ uz Rīgu. Ļoti! Vienalga man ar draugu vai bez drauga. Bet tagad to darīt būtu neprāts. Tiesībās atstāts vairāk kā 1000 euro . Rīgā būtu vēl daudz braukšanas plusā, jo esmu mācījusies braukt pa to pilsētu pa kuru jāliek eksāmens. Tā kā vienīgais kas mani pie šīs vietas tur ir tiesības.
Ja būtu vēl patstāvīgs darbs bet tā pat nav. Kas tā par pilsētu, centrā divi veikali un "universālveikals" kas vēl mazāks par Maxima X. Visā pilsētā viens gateris un pilsēta ar to arī beidzas.
Protams, pilsētā kas iedzīvotāji dzīvo ir bezdarbs, bet pārsvarā kuriem ir auto tie brauc strādāt uz tuvākajām pilsētām. Tā kā man nav ne tiesību ne auto tad varam sēdēt un kūkot. Ko mēs daram jau 3 gadus.
Pie eksāmena esmu tikusi kopš pagājušā gada novembra vidus.
Esmu teikusi lai brauc viņš kaut uz ārzemēm strādât tad, bet ne no manis nekustās ne milimetru.
Es ja godīgi labprāt dzīvotu viena pati Rīgā, kļūda ka vispār ar šo cilvēku iepazinos. Izskatās ka viņam tīri ok liekas visu dienu nospēlēt videospēles un sēdēt ar šad tad vecākiem uz kakla. Kad nav haltūru.
Mums abiem ir 22.
Man ir sajūta ka esmu pazaudējusi sevi, dzīvi. Es vēl taisījos iet studēt..mjā. stulbene esmu un laikam mūžam palikšu. Ja 3 gadus var nosēdēt un nokūkot.
Es nezinu..man ir tāds izmisums par šo situāciju. Tiesības mani piesien šeit.
