Man mantojumu nepiedāvāja. Bet "... kaut kāds nēģeris no zimbabves bija ar savu puiku ( nepilngadīgu) apmeties uz dzīvi kaut kur Indijas dienvidu piekrastē, un tad pēkšņi šam bija kaut kāds problēmas ar puikas veselību un tur tai indijā visi ir tādi tiepšas, bet pie mums , tas nozīmē eiropā, esot augsta līmeņa medicīna, un nu šam bij lūgums, vai es ( tika piesaukts mans vārds un uzvārds), nevarētu šo pie sevis uzaicināt,... ar puiku, kā es noprotu. Šams jūt, kaman ir laba sirds un solās būt pateicīgs un visādi patīkams. Pat vairāk, ja mēs sapratīšoties, tad viņš ir spējīgs arī iemīlēt sievieti ar tik labu sirdi. ( kādi pienākumi būs puikam, šams neminēja, kā arī puikas vecumi). Un es viņam liekoties saprātīgs sievišķis, vai tai sakarā es nevarētu noskaidrot cik tas ceļš šam varētu maksāt, jo viņš baidās, ka nevarēs visus izdevumus segt, bet ļoti cer, ka man ir cēla sirds un mēs varētu sarunāt, ka daļēji es šamo sponsorēšu, jo puikas veselības problēmas, šam esot iesitušas baigo robu budžetā...."
Te man radās jautājums, kā šis ar puiku taisās pie manis braukt- pa taisno no indijas, vai vēl iebrauks zimbabvē? ( nu jūs jau zinat, kā man patīk parunāties

)
Saņ;ēmu atbildi, ka ko tur tai zimbabvē, laidīs pa taisno un plāno mani aplaimot kaut kur nedēļas beigās
Tik ilgi es nebiju ar mieru gaidīt. Indijas vārguļi no Zimbabves solija nekavēties un jautāja, vai nevaru tādā sakarā šamajiem ieskaitīt ...
Te man palika garlaicīgi. Man vienmēr paliek garlaicīgi, kad kāds sāk runāt par naudu. Pasūtiju , veselības uzlabošanas nolūkos, zimbabves pielūdzējus "meditēt" un uzliku Lielo
Pusgadu pirms tam man rakstīja kaut kāds vecis no arī kaut kāda karsta eiropas gala. Tam bija problēmas ar biznesu. Bet tas nebija tik interesants. Atceros, ka meklēja advokātu ...