Kādreiz lepojos ar savu rokrakstu, burtiņi maziņi apaļi, kā pērlītes un visādi "izskaistinājumi" pie f,t,j,g, un t.t.
Bet lielie burti vispār - dziesma. Kopš parādījās dators, es savu rokrakstu neatpazīstu.

Nē, nu šis tas vēl palicis, bet rakstot, vairs neizjūtu to baudu no procesa. Nav jau vairs arī iemesla ko rakstīt. Praktiski palicis tikai paraksts, kuru nav iespējams noviltot, un parasti visiem mutes vaļā.