Ko tas ārkārtas stāvoklis ikdienas dzīvē maina - neko. Tik vien kā skaļais nosaukums.
Kā nu kuram, zinies. Kas paliek bez darba un ienākumiem, tam maina. Un uzņēmējiem, man pat grūti iedomāties, kam nemaina. Manējie arī šobrīd saspringuši gaida, vai un cik lielā mērā varēs strādāt un kā nodarbināt "liekos" darbiniekus.
Un tikai nevajag tagad, ka es te "vaidu" un "ņaudu". Kaut kā jau pārdzīvosim, ir arī sūdīgāki laiki bijuši. Bet besī ārā šitās no budžeta barojošās svētās nevainības, kas tālāk par savu degunu neredz - ja pašai nekas nemainās, tad citiem arī nemainās. Un kā tiek galā mazo bērnu vecāki, kam dažāda vecuma bērnus mājās "jāskolo", es pat domāt baidos.