Padevos informācijas okeāna vilņiem. Agrāk atceros, ka tad, kad notika foto bildēšana ar filmiņu foto, tika bildēti svarīgākie momenti. Un foto tika izdrukātas un saglabātas. Arī ciparu ēras pirmssākumos tā nebildēju masveidā. Un šķiroju foto, samazināju tiem izmērus, kārtoju, lai ir atmiņas, tie baigi noder. Tad kādā brīdī palaidos pašplūsmā un nu ir pilnas datora mapes ar tūkstošiem foto, kurus neceļās roka sakārtot. Daļa no tiem ir nevajadzīgs, nederīgs nekam materiāls. Tas pats ir arī citās jomās, grāmatas, utm. Informācijas ir mega daudz, bet patiešām noderīgu lietu, kurām ir vērtība, ir ļoti maz. Bet kaut kad būs tomēr viss jāsāk kārtot drusku.
