Apzināti nekādi krājumi netika veidoti, bet iepirkšanās ieradumi mainījās ļoti.
Ceturtdienā, kad izsludināja to vājprātu un visur ziņoja, ka veikali izgrābti tukši, braucām skatīties - vai tiešām? Jau izkāpjot no mašīnas ķiķinājām, jo no veikala ārā stūmās ar pārkrautiem ratiem, daži pat ar 2.
Ieejot veikalā, smējāmies vēl vairāk. Paņēmām pēdējo groziņu un skatījāmies kā cilvēki haotiski grābj visu ko vajag un nevajag. Daudzi vēroja viens otru un grāba to, ko citi.Neizturēju un čukstēju savam dzīves biedram - Tikai neņem tualetes papīru!
Rezultātā nopirkām tikai to, ko vajag vakariņām un 2 konjakus (ja nu tik drīz netiek uz veikalu).
Rindā mums priekšā stāvēja mazpilsētas deputāts (kādreiz arī DJ) un viņam ratos bija viss pa vairākiem iepakojumiem - griķi, makaroni, auzu pārslas, hauzītes papīrs u.t.t.
Šis bija izcils periods nolietot no laukiem savesto (pupas, zirņus, visādas burciņas) un bakalejas preces, kas iespējams bija "iestāvējušās". Piektdien uztaisījām revīziju iekš tā, kas mājās un sestdien aizbraucām uz Gemosu sapirkt ejošās preces, kuras var arī uzglabāt - tunci, tomātus savā sulā, kaut kādas garšvielas.
Veikala apmeklējums bija pēc nepieciešamības, ļoti neiespringstot, bet arī lieki nevazājoties. Pāris sestdienas agri no rīta aizbraucām uz tirgu, kamēr nav tautu masas. Dažas reizes pasūtījumu sakomplektējām Augļu servissā un saņēmām pie durvīm.
Ceru, ka nebūs jāpiedzīvo brīdis, kad tiešām jātaisa uzkrājumi.
