Aha, Sēņu grāmatā minēts, ka vienīgā indīgā beka esot velna beka, bet nav drošu ziņu, ka Latvijā tā kādreiz atrasta, bet par velna beku reizēm kļūdaini saucot raganu beku, kura pat ir ēdama, taču salīdzinājumā ar citām ēdamajām bekām lietojama tikai pēc novārīšanas.