Tikko noskatījos, ka viens Ukrainas džeks, kas labu laiku ar ģimeni dzīvo un strādā Vācijā nodeva testu. Viņam ir plāni - aiziet uz frizētavu un rīt no rīta aizbraukt uz Holandi, esot kaut kādā veikalā bikses noskatījis. Pusdienas pārtraukumā, piebrauc pie liela stāvlaukumā. Pienāk skuķis baltā kombinezonā ar masku, noraksta auto Nr. paņem pasi, sos apdrošināšanas lapu. Iesprauž kaklā un vienā nāsī puļķi uz kātiņa. Pēc astoņām minūtēm ir atpakaļ ar dokumentiem un analīzes rezultātiem. Viss notiek neizkāpjot no autiņa. Vēl pēc piecām minūtēm, šams ir darbā, uzrāda šefam analīzes rezultātus. Šefs, starp citu pēc savas labas gribas par katru tādu pārbaudi maksā 10 euro. Vienkārši, par to, ka darbinieks rūpējās par savu veselību. Džeks vispār nekur neko nemaksā. Tagad, līdz sestdienas 12:15, viņš var iet visur kur grib. Pārsteidz, ka lai aizietu uz frizētavu arī vajag pārbaudīties. Strādā kaut kādā darbnīcā, pie trīs dimensiju printera. Pašam savs galds, kafijas automāts, pāris datoru ekrānu priekšā, Viņam iedod detaļas rasējumu un šis pa dienu to uzdevumu izcep līdz pilnai gatavībai. Ceha pagalmā neliels japāņu dārzs, mazs dīķītis ar zelta karpām un ceriņi apkārt. Par to vai potēts neko neteica. Nekādas spriedzes. Jā, viņš testus nodod tad kad kaut ko personīgu plāno, sieva katru otro dienu, tāda esot darba specifika. Miers un Bērziņš.
