Man kā Mellenei - daudz kā apkārt, par ko prieks. Vai stāstīju par karpeļmizojamo naželi, kura dēļ uz Zviedriju braucu?

Ķēķī ir savi mīļotie katliņi, dziļšķīvji, kafijkrūzes (aha, 300 ml).
Jau kādu brītiņu šujamštelles (rāmis, diegi) pievelk. Dīvaini, bet mana kaķubanda neizrāda nekādu interesi par šujamajiem.
Pašlaik viss 2.stāvs lampiņvirtenēs - arī mierīgi-priecīgs prāts uz tām ik pa brīdim palūkojoties.
Ieraugi no rīta sniedziņā svaigas kaķ- vai bukpēdas un arī iestājas ikdienišķa miera sajūta. Ja to nav, tad kaut kur dziļumā urd doma - kā tad nu tiem zverjugām klājas?