Nevajag dzìvot pagàjušajà gadsimtà. Es pat ar saviem " ìpašajiem izmèriem" esmu iemàcijusies iepirkties i-netà. Veikalos klàtienè tagad iepèrkàs tie, kuriem tiešàm nav pieejama opcija dators un internets..un tà ir sabiedrìbas mazàkà daļa.
Pirmkārt, pirkumi internetā un sekojoši kurjeru pakalpojumi ir pieejami bagātajiem. Pirkuma summai ir jābūt pietiekami lielai, es nevaru nopirkt vienas zeķītes, ja neko vairāk nevajag un nav liekas naudas, lai investētu "kādreiz noderēs" pirkumos. Kurjers vēl ir jāsagaida mājās noteiktā laikā, arī piegāde ar pakomātu nav par velti. Uz zeķīšu cenas fona tas nav adekvāti.
Otrkārt, pārtikas piegāde jauki darbojas Rīgā un lielpilsētās. Es uz savu sīkmiestu nevaru pasūtīt, piemēram, no Rimi. Vai picu. Vai vienalga ko. Nē, nu varu, protams, ar DHL, gan jau atvedīs. Piegādes cenas vari paskatīties.
Treškārt, kvalitāti internetā NEVAR redzēt. Es nupat vīram kreklus internetā nopirku, jo darbam vajadzēja. Vispirms jau nedēļu vilkās pasūtīšanas/apmaksas/izsūtīšanas process. Ja būtu aptaustījusi, nebūtu pirkusi. Lupatiņa nobumbuļojās pēc pirmās (!) mazgāšanas, turklāt mazgāju kā parasti – ar kreiso pusi uz āru, 40 grādos. Citi krekli šādā režīmā ir izdzīvojuši 2 gadus bez neviena bumbulīša (apbumbuļojas tikai kreisā puse – tā, kas mazgājot ir uz ārpusi). Tas reāli nozīmē, ka tā ir izmesta nauda, jo jāmeklē citi.
Ceturtkārt, izmēram nevar ticēt, modeli internetā nevar novērtēt. Es tomēr negribu ģērbt bērnus biksēs, kurām pakaļa nokarājas vai kuras ir par īsu tikai tāpēc, ka bildē izskatījās lieliski (zinām, kā top reklāmas foto), bet manējie ir tievi un garkājaini.
Piektkārt, arī tai "mazākajai daļai", kura nedzīvo Rīgā, ir tādas pašas tiesības nopirkt sev nepieciešamo kā Rīgas "smalkajiem" ļautiņiem. Tā ka nevajag te par to mazāko daļu, kas nav būtiska, lai staigā pliki.
Sestkārt, tu padomā, kāpēc rindas ir humpalu veikalos, nevis pie zīmolu lupatu veikaliem. Ja nespēj, tad pateikšu priekšā - cilvēkiem nav naudas, lai pirktu jaunas un dārgas drēbes.
