Cilvēki negrib neko citu, kā vien to, lai viņus liek mierā un ļauj dzīvot.
Es arī gribu, lai mani liek mierā un ļauj dzīvot - mana izpratne par šo gan ir atšķirīga. Man ir pieriebies turēt masku blakus uz galda, un uzlikt to, kad atnāk tāds principiālais apspiestais - es viņā šobrīd redzu draudu savai un savu vecāku veselībai. Jā, es zinu - ja saslimšu, es slimošu viegli, bet e snevaru atļauties slimot - pārāk daudz atbildību. Un nav kas aizvieto, šobrīd.
Tāda sajūta ka principiālajiem apspiestajiem kaut kā mazohistiski patīk visa šī situācija, kad mēs kā Dānijā - nevaram atcelt ierobežojumus, jo esam "visgudrākie".
Ņemsies, cietīs, izbaudīs ekšnu, lepnie putni.
Tā jau ir, nebaro, bet iedod skandālu... tā nu skandalē uz nebēdu... mītiņi, protesti, Gobzems - vadonis... dies`tēs`, kur es dzīvoju.