Vakcinēšanās piekritēji un noliedzēji. Kā ar jūsu tuviniekiem? Vīriem/sievām/bērniem/māsām/brāļiem/vecākiem? Tāpat kā jūs domājat? Ja nē, strīdaties, cenšaties pierādīt?
Bērniem nepienākas pēc vecuma (un ceru, ka nepaspēs pienākties). Vīrs pēc pārliecības savakcinējās, viņam arī darbā pieprasīja. Bet pieteikšoties piemais rindā arī pēc čipa pierē, lai nav ar visādām bankas un atlaižu kartēm jāčakarējas. Šķēpus nelaužam. Ja par kādu specifisku situāciju iznāk runa un sāk parādīties klišejas, (t.i., nevis atbilde pēc būtības, bet frāžu atkārtojums), vienkārši pasaku, ka tādu nevakcinētu* un nevakcinējamu viņš mani apprecēja, to labi zināja, un es savu viedokli mainu ļoti reti. Tā kā manus tarakānus viņš zina un ir redzējis dzīvē, tad met mieru pārliecināšanas mēģinājumiem.
Mamma nevakcinējas un nevakcinēsies, viņai ir pilnīga pretestība no tās neloģikas, ko šajos 2 gados mums iebaro. Pašas lēmums. Nekur vairāk par vietējo tirgu un veikalu nestaigā, vēl ne tuvu nav dementa, lai arī ar saviem albatrosiem, - lai pati lemj, es jau nu pilnīgi noteikti neieteikšu vakcinēties.
Radiniece gados savakcinējās rudenī, jo grib vēl kādu gadu pastrādāt. Saka, ka, ja būtu jaunāka, ietu no darba projām, nevis vakcinētos. Viņas vīram bija smagas blaknes, viņai ciešami (bet neteikšu, ka pilnīgi nekas).
Draugi dažādi, kas ir, kas nav. Ja sanāk runa, konstatējam faktu (ja tas ir svarīgs konkrētajā situācijā, bet īpaši neviens nevienu neizprašņā), neviens nevienam smadzenes neskalo. Es pieņemu viņu viedokli, viņi manējo. Pārsvarā vakcinējušies tie, kam darbs ar cilvēkiem un kas pieslienas tradicionālajai medicīnai. Tie, kuri dzīvo ar jogu, reiki un vēl visu ko citu tamlīdzīgu, cik zinu, gandrīz visi nevakcinēti.
---
* Izņemot PSRS bērnībā saņemtās vakcīnas. Kopš pusaudža gadiem neesmu neko vakcinējusi un revakcinējusi, jo ilgāk dzīvoju, jo retāk slimoju ar visādiem klasiskajiem vīrusiem un gripu. Bērnībā slimoju daudz un smagi. Manējie nevakcinētie slimo maz un viegli.
