Mazliet vieta paspriedelēšanai, jo negribas piedrazot Piafas tēmu.
Esmu saskārusies ar līdziigiem un vel galējākiem variantiem,ka aprakstiitais gadījums. Vienā gadījumā draugu ģimene.... viss oky, jauki cilveki.. bērni, manējā sīkā vecumā....BET gimeņu līmenī kontaktējamies ļoti maz , JO es negribu, ka mans bērns ar viniem tiekas

Sīkie pilniigi nekonrolējami.... nezini ,kas kuraa briidii var notikt..patiesībā, to nevaru aprakstiit, jo es to nesaprotu... un padarit neko tur nevar, jo vecaki nesaprot un negrib saprast, ka kkas iet greizi...
nujā... kas uz sirds?...mani saak maakt bažas,ka es savu bērnu nesamācu par paraak pareizu šai pasaulei....vai viņam pēcāk nebūs par grūtu???
varbut liekas raizes un viss pats nostāsies savās vietās...
mēs piemeram zinam, ka nevajag mest neko uz ielas un ka visu ,kas nomests var pacelt ,sakopt un satiiriit..... bet visapkart visi met

...kad pernvasar kaiminju bērni bija visu ielu piemētajusi ar sapluukatu putaplastu ,ludzu savakt...sakās liels skandals, jo anglju berni uzskatiija, ka es lieku vinjiem veikt koncila darbu(tiriit ielu), tika atsaukti pat vecaki,,mekleti liecinieki utt.,bet mans bērns mieriigi paņēma slotu un savu pagalmu ka maecja ta saslauciija.(brēkāju tapēc, ka vējs to putaplastu sapuuta pie mums un citiem kaininjiem un viņa nebija maz

šogad mums uzleja jaunu asvaltu, no rīta ejam- berns saka, vai tagad vini mēslos mazāk,ka ir tik smuka iela???
ko man bija atbildēt?? ka diezi vai??
šādas situācijas mums ik dienu....un jā, saku domat, vai neeju otrā grāvī??