Aizgāju savai dokŪmentus pārbaudīt - pase izsniegta 2001. g. oktobrī, kad viņai bija kādi 5 mēneši. Visiem nu jau kādu laiku stāstu, ka viņai 20, bet vienalga nemāku izrēķināt, vai jau ir, vai vēl būs. Resna nekad nav bijusi, uz vecumu vēl bik nokritās svarā, uz galda un citur lec braši, bet no puses zobu šķīrāmies jau pirms gadiem pieciem, locītavās artrītiņš (staigā ka balerīna, izvērstām ķepiņām), galviņā demencīte uznāk, toties tagad ir pielekusi sakarība starp - cilvēkam acis ciet, paikas nav, jādabū viņam acis vaļā (ar ķepām, un mutē ar var bakstīt, acis tāpat atveras), tad būs arī paika
Man domāt, tavējā var būt uz ziemu uzēdusi drusku tauciņus (3 kg nav nekāds mega svars), mana arī mēdza uz rudeni kārtīgāk ēst, bet nu jau šņergājas ar paiku cauru gadu, es tik pērku aizvien dārgākus konservus, bet nekādas konsekvences no viņas puses - tad lielo bundžu izrij 3 piegājienos dažu stundu laikā, tad - kādu štruntu tu man te tagad piedāvā, dod kaut ko citu.
Daudz dzert nav slikti, ja tas viss bez problēmām nāk ārā un kastē. Manai bija problēmas ar urīnceļiem, pirmo reizi 20 gadu laikā (labi, pats pirmais vakars neskaitās), sāka pa kaktiem čurāt. Sadakterējām. No vetārstes iemācījos - ja kaķis tikko pačurājis kastē un nav aizrausis, var tualetes papīru uzlikt virsū un pārliecināties, ka urīnā nav asiņu.
