Ir pieredze šajā jautājumā. Pusaudzis arī tikai pie datora sēdēja, jo bija problēmas ar komunikāciju ar vienaudžiem, skolā nepieņēma, tāpēc meklēja glābiņu spēlēs un internetā. Izrunājāmies visa ģimene, jo pusaudzis palika agresīvs, ja ko aizrādīja, neļāva spēlēt, tas jau vairs nebija izturams. Kopīgi ģimenē nostājāmies pret šo atkarību. Izstrādājām dienas režīmu, kurā tika iekļautas aktivitātes svaigā gaisā, pierakstīju otras svešvalodas kursos, pārvedu uz citu skolu, bijām arī aprunāties pie psihologa. sapratām,ka paši arī veltam pusaudzim par maz laika,mainījām arī šo, vairāk kopīgu izklaižu, tagad spēlējam visi kopā vakaros galda un prāta spēles, it sevišķi šai tumšajā laikā, sveces, spēles, kopīgi smiekli, palīdz.:)Pusaudzim ir arī pienākumi tagad mājas darbos, piemēram vakariņu trauki un virtuve ir viņam jānokopj, jāizved suns uz nakti pastaigāt. Atrašanās pie datora ir limitēta, konkrētos laikos un tikai konkrētām nodarbībām.
