Es te drusku vispārināšu - principā es esmu ļoti liberāla, diskriminācija ir nosodāma, vārda brīvība ir svēta lieta utt., bet, piedodiet, nu jau ir tik tālu, ka man jājūtas bez maz vai vainīgai, ka esmu "normāla", un tak tās anekdotiskās galējības par to, ka balta heteroseksuāļa vietā darbā jāpieņem melnais gejs bez vienas kājas