Kad cilvēkam ir izvēle, viņš nonāk sprukās - kuru ņemt?
1.Viljama Bērtona Makormika romāns "Ļeņina harēms" ir aizraujošs vēstījums par trauksmainajiem 20. gadsimta notikumiem, latviešu nācijas veidošanos, sarkanajiem strēlniekiem un centieniem saglabāt patību laikmetu griežos. Niansēts vēsturisko notikumu apraksts un dziļš cilvēka pārdzīvojumu atainojums ļauj salīdzināt šo romānu ar Pasternaka un Solžeņicina darbiem.
2.Kurzemnieks Ēriks Kūlis (1941) ir 50 grāmatu autors, un puse no tām ir iznākusi Apgādā Zvaigzne ABC.Rakstnieks allaž tur roku ne tikai uz dzīves, bet arī literatūras tendenču pulsa, kuru šoslaikus iezīmē gan debitantu, gan profesionāļu atgriešanās pie īsprozas. Ē. Kūlis šo nozari nekad nav pametis novārtā un kļuvis par īstu meistaru tajā. Jaunajā stāstu un noveļu krājumā “Zemes telpa, jūras elpa” viņš palicis uzticīgs vienkāršajiem ļaudīm, kuru ikdiena bieži vien paliek nepamanīta lielā globālisma ēnā. Taču rakstnieka asredzīgajā skatījumā necilais vienmēr rosina uz kritiskām pārdomām gan par mūsu pagātni, gan šodienu.
3.Anglijas karaļa Henrija VIII galma nežēlīgajā arēnā ienāk cilvēks, kurš ir gatavs riskēt ar dzīvību, lai iegūtu valdnieka labvēlību un iekarotu politiskās varas virsotnes.
4.Apkārt vieni vienīgi idioti!
Četri cilvēku uzvedības modeļi un padomi, kā ar katra tipa pārstāvjiem veiksmīgi komunicēt darbā (un ikdienā)
5.Stāstu krājuma “Aukstākā ziema simt piecdesmit gados” tēmas ir identitātes un dzīves jēgas meklējumi, atsvešināšanās mūsdienu sabiedrībā, kā arī ikdienas maģiskais reālisms. Trīspadsmit stāstu varoņi ir neparasti – studente, kura nozog un iznīcina ģeniālu mākslas darbu, atraitne, kura aizbēg no pašas vīra bērēm, vīrietis, kurš staigā noslēpumainus apļus pa pilsētu, un citi.
Mīlestība, nāve, šķiršanās, piedošana un attiecību daudzstūri…
6.Grāmatā “Ledus apelsīns” apkopoti smalki izjusti un psiholoģiski precīzi stāsti par cilvēkiem, kuru dzīves veidojis 20. gadsimts – laiks, kad cilvēki mācēja runāt pusvārdos, bet katrs pieskāriens bija gan smagāks, gan svarīgāks nekā šodien. Bērna dzīves it kā mazās, bet patiesībā tik nozīmīgās drāmas, pieauguša cilvēka mēģinājumi izprast pagrieziena punktus savā dzīvē – it viss tiek izdzīvots skaudri, bet teju vai nemanāmi. Un, lasot šos stāstus, šķiet, ka arī tagad mēs esam saglabājuši spēju ne vien nepateikt visu, kas uz sirds, bet arī – šo nepateikto saprast.
7.Šo dienasgrāmatu ir rakstījusi meitene, vārdā Kaija, kurai diagnosticēta depresija un robežstāvokļa personības traucējumi. Kaijas stāsts sniedz lasītājiem iespēju no droša attāluma, kā caur pavērtu durvju spraugu, ielūkoties psihisku traucējumu radītajā murgā, atklājot, kā emocionāls sabrukums var kļūt par totālu iznīcību, kā bezcerība var novest līdz pašnāvībai un – pats svarīgākais – kā cerība var izglābt dzīvību. Skaudrie, brīžam šokējoši vaļsirdīgie Kaijas ieraksti dienasgrāmatā ļauj saprast, ka ceļš uz psihisko veselību ir ārkārtīgi grūts un biedējošs, pilns vientulības, baiļu, kauna un dusmu, taču to IR IESPĒJAMS paveikt.
8.VIŅI NĀK NO PILNĪGI ATŠĶIRĪGĀM PASAULĒM UN TOMĒR IR KĀ RADĪTI VIENS OTRAM.
9.Kvīnija Henesija, uzzinot, ka Harolds Frajs kājām dodas pāri visai Anglijai, lai viņu glābtu, jūtas patiesi šokēta. Kvīnija taču skaidri un nepārprotami bija viņam uzrakstījusi, ka mirst. Kā lai viņa sagaida Haroldu?
Kāds iesaka uzrakstīt vēl vienu vēstuli. Varbūt, atklājot divdesmit gadus glabāto noslēpumu, Kvīnija radīs mieru un spēs samierināties ar pagātni.
Viņa bija domājusi, ka pirmā vēstule būs stāsta gals, tomēr kļūdījās. Tā bija tikai sākums...
Aptauja