par vecajiem pagastiem un mājām

[reno]

Bet tas visittalsi stāsts gan ir pavisam citādāks, un man liekas, ka nepareizs. 20. gds sākumā nekāda LV valdība nebija, un kāpēc lai viņi Kurzemes vidū ievilktu krievu vecticībniekus, apkārt pietiekami daudz vietējo gribētāju būtu.

Bet interesanti, kādi stāsti uzpeld!

[reno]

Uzsitu vēstuli Talsiem, lai pārbauda un labo savas muļķības

[Spārka]

Varbūt viņi brīvi apietas ar laiku, un 1920.-1937. viņiem skaitās gadsimta sākums.

[reno]

Nē, pašā sākumā pareizi raksta, ka ieradās ap 1908. gadu
Momentā atbildēja, ar lūgumu norādīt, kur, jo es tā miglaini uzrakstīju

[LVSNor]

Ir tāds Krišjānis Zeļģis Bakalaura un maģistra darbi (ĢZZF) "Jaunpagasta vecticībnieku areāla veidošanās vēsturiski ģeogrāfiskie nosacījumi" https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/27573?show=full

Bakalaura darbs „Jaunpagasta vecticībnieku areāla veidošanās vēsturiski ģeogrāfiskie nosacījumi” ir vietas studijas pētījums par vecticībnieku areālu, kas atrodas vietā, kuru ieskauj latviešu un luterāņu vairākums, turklāt reģionā, kur vecticība nav raksturīga. 1907. gadā Jaunpagasta muižu nopērk Zemnieku zemes banka. Laika posmā no 1909.-1914. gadam banka sadala Neivakenas muižas zemi mazākās vienībās un tās pārdod. Zemi nopērk arī 45 vecticībnieku ģimenes. Latvijas pirmās republikas laikā areāls bija savas attīstības augstākajā punktā, kad tas bija Kurzemes nozīmes vecticībnieku centrs. Padomju gados areālā esošā draudze piedzīvo ievērojumu izmēra un aktivitātes samazināšanos. Draudzes panīkums iestājas 1981. gadā, kad to atstāj mācītājs. Draudze atsāk savu aktīvo darbību 2007. gadā, kad pamazām notiek lūgšanu nama atjaunošana. Pētījums cenšas noskaidrot vietas vēsturi, tās attīstību un mūsdienu procesus.

 

[reno]

Manā adresu grāmatā tā arī apmēram ir -pāri pa 45 saimniekiem. Intereses pēc paskatījos mūsdienu adreses -neviena no vecajiem māju nosaukumiem

Pētniekam vēl derētu Sandas pieminētos Stolipina reformas principus pielikt klāt

[reno]

Kad atsāksim ekskursijas pa Latviju, noteikti aizbrauksim. Kā es gaidu īsto pavasari!

[reno]

Mana šīrīta prokrastinācija noveda pie visādiem smieklīgiem faktiem un faktiņiem. Sākas, protams, ar periodika.lv. Joka pēc sāku ierakstīt dīvainākos vārdus, uzvārdus.
Uzzināju:
* Kozlova Lariona dēls Ivans pēc kara ir taisījis kārtīgu karjeru pa partijas un profesionālām kāpnēm Jelgavā
* daudziem no pagasta piešķirta Latvijas pavalstniecība 1927. gadā
*Rādens Īda 1923. gadā nodbina un reģistrē spirta dedzinātavu, pati dzīvo Stakeldangas muižā Lažā
* pēc 45. gada Talsu avīzē nemitīgi nosoda Virbu pagastu, ka nepilda uzdevumus


nesaistīti ar Virbiem
*1940. gada pavasarī Latvijas Vēstnesī ir paziņojums, ka Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagasta māju saimniekiem, un seko kādi 100 vai vairāk uzvārdi, KATRU reizi, kad gatavojas brūvēt alu, ir jāizņem rakstiska atļauja pie apriņķa policijas priekšnieka un jāsamaksā 1 Ls zīmogmarka
* vēl 1957. gadā Rēzeknes avīze iznāk latgaliski, aizkustinoši naivi rakstiņi


Un tā var nosist pusi dienu

[sanda]

Ienāca prātā  - ja Stolipina reformas būtu izdevušās, neatkarīgu valsti drīzāk pieprasītu  mazauglīgās zemēs apmetušies krievi, nekā latvieši Sibīrijā Varbūt zemi speciāli deva vecticībniekiem, Latvijā tie politikā īpaši nejaucās, varbūt jauca kaut ko Krievijā
Pirms vardarbīgajām deportācijām latviešiem laikam bija tā :
"Deportācijas, bads... atslēgas vārdi, kas raksturo 21. gs. Latvijas iedzīvotāju pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu Sibīrija...kā katordznieku nomitināšanas un soda izciešanas vieta ...kopš 18. gs., latviešu vēsturiskajā atmiņā ...iespiedušās 1941. un 1949. ...masveida deportācijas...
pretējs Sibīrijas tēls urdīja latviešu prātus pirms pusotra gadsimta. Daudziem tā bija vieta, „kur piens un medus tek” – nepiepildīto cerību un sapņu zeme."
no:
http://lv100.lv/jaunumi/cita-sibirija-latviesu-ciemi-timofejevka-lejas-bulana-suhonoja/

[sanda]

Stolipinu daudzi uzskata/īja par izcilu ekonomistu, tāpēc vectēvs, prasmīgs saimniekotājs,  bija viņa ideju sekotājs.
Pārkrievošana Stolipinam, manuprāt, varēja būt tikai  blakusmērķis, bija jāsamazina 1905. gada revolūcijas sociālā bāze.

[tuk]

Lasot šo tēmu nez kādēļ atcerējos filmu " Zītaru dzimta" pēc V.Lāča romāna " Vecā jūrnieku ligzda" ( reno tūlīt  ) , kur 20gs. sākumā pārcēlās uz Altaju. Nekādā sakarā, vien iedomājos...

[LVSNor]

Stolipinu daudzi uzskata/īja par izcilu ekonomistu, tāpēc vectēvs, prasmīgs saimniekotājs,  bija viņa ideju sekotājs.
Pārkrievošana Stolipinam, manuprāt, varēja būt tikai  blakusmērķis, bija jāsamazina 1905. gada revolūcijas sociālā bāze.

Nu Stolipinu var salīdzināt ar Hruščovu, ar mazām izmaiņām - "nevar lielu slimību izārstēt". Hruščovs ārstēja Staļinisko Krievija, Stolipins Aleksandra 3 atstāto Krievijas impēriju. Un "1905 gada revolūcijas bāze" ietvēra arī nacionālas problēmas (vācu apspiesto Krievijas Baltijas guberņas) un bezzemniecību, ko atrisināja 20 gada zemes reforma. Un mans vecaistēvs ar ir beidzis krievu vidusskolu, cik es sapratu - ir bijušas tikai Baltijas pamattautības vācu skola un impērijas krievu skola. Latviešu sākumskola kalpoja tikai, lai tu iemācītos vienu no divām lielajām valodām. Un es pilnība saprotu, kāpēc manam vecamtēvam meitām bija traki nacionālistiski vārdi.      

[reno]

Es galīgi ne


Tagad sāku domāt -līdz kādam kliņķim  barons bija nonācis, ka jāpārdod tāda milzu muiža. Krievijas bankai gan jau bija Stolipina zaļā gaisma (vai toreiz bija luksofori ?) nopirkt. Liekas, tukšas aramzemes jau Latvija nemaz nebija, un tādu ieguva tikai izcērtot nopirkto mežu'
Varbūt nemaz nebija kliņķis, bet optimizācija

[LVSNor]

Varbūt dēļ dzelzceļa ļoti uzlēca zemes cena, ka ērtāk bija pārdot, nevis krāmēties ar tiem pusvāciešiem?