Nekad neko netaisu pēc gramiem un mērvienībām - PILNĪGI NEKO, līdz ar to man der un ļoti labi. Receptes vispār izmantoju tikai un vienīgi iedejām ... jebkādas ... un tāpēc man tas der.
Cik saimnieču, tik viedokļu un tā būs vienmēr .... katrs biešu zupu, rosolu, omleti un citas vienkāršas lietas taisa pa savam un uzskatīs, ka viņam ir taisnība. Vai par to jāapvainojas? Ne taču.... kā nelieku "šubā" ābolus, tā nekad arī nepiespiedīsiet, tāpat ar rOsolu, nu nemūžam tur burkānus nemānīšu iekšā un bez sīpola mani neviens nespēs pierunāt to gatavot ... Un vai tāpēc jātaisa pannu - katlu kari?
Par makaroniem .... tāpēc jau mums ir makaroni, nevis pasta ... ka mums ir liels padomju laiku mantojums .... Un kā cilvēks pēkšņi var zināt, ka eļļa nav jālieto, ja te to zaurējuši arī pavāri ar vārdu? Es gan neesmu nekad lējusi eļļu klāt, bet vienmēr esmu uzskatījusi, ka vajag - tā mācīts .... Par pastu gan arī Kulta ēdienos bija sižets, ka mērces tāpat ne visi rūpnieciski ražotie makaroni labi uzsūc ....
Un vēl .... Itālijā ir gadījies vairākkārt ēst pārvārītu pastu un slikti pagatavotu picu .... turklāt ne mājās gatavotu ....
Ar to es gribēju teikt, ka visiem gadās šmuces un neviens nav ideāls ....
Ir lietas par ko nav jēgas strīdēties ....
