4.maijs

[dip]

Kāpēc 4.maiju - Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu sauc par baltā galdauta svētkiem. Kas to izgudroja? Kāds pamatojums?

Es pat nevaru noformulēt, ar ko tas man asociējas 

[Trix]

Tuvāk tautas līmenim, tā teikt.
Kaut kad uztaisīja publisku tusiņu tautai ar galdu un galdautu, tad arī sāka apzīmēt par "baltā galdauta svētkiem". Un žurnālisti arī, tāpat kā zibinātos pupiņus, kreftīgu ēdienu un pārējos [besījošos] žargonismus un vecvārdus, ko lieto priekšā pakaļā, gribēdami izskatīties stilīgi un oriģināli, paķēra un iznesa saulītē. Nu jau gadi padsmit vismaz, nemeklēšu tagad.


Man arī šis apzīmējums riebj. Tāda šīs dienas pazemināšana un noniecināšana līdz lupatas līmenim.
Ne nu tā, ka es leciņiem svinu visus valsts svētkus [a) ar barikādēm man pietika; b) man tagad ir Šķūņa Tīrīšanas svētki, un tas Man ir svarīgāk], bet tādu primitivizētu apzīmējumu tomēr nevaru pieņemt.

[dip]

Fū, es domāju, ka es viena tāda. Kāpēc tieši galdauta svētki? Lai atkal pulcētos pie galda? Kas? Ģimene? Kāpēc pie galda? Es nemāku atrast īsto vārdu - ne snobisms, ne mietpilsonisms.

Što un vas za prazņik 4 maja? Prazņik beloj skaķerķi. Ā, kruto!

[Bobs]

18.nov. arī tā sauc. Tipa svinīgums. Man arī nepatīk. Atkal svētku asociēšana ar dzeršanu un rīšanu

[reno]

neatbalstu, nepiedalos. Ideja bija  Purčika pagalmā visi sanāk un ēd un dzer kopā

[Aģents 0.7]

Manuprāt, tas bija mēģinājums šos svētkus padarīt par svētkiem. Atrast un iedibināt kādu nebūt tradīciju. Parastā latvieša dobēs atšautā pēcpuse un grila dūmos nokūpušais ģīmis nav pietiekami svinīgi. Bet īsti laikam nesanāca, arī pirms Covid nenovēroju savā burbulī, ka kāds īpaši maiju uztver par svētkiem. Par brīvdienām gan.

[Trix]

arī pirms Covid nenovēroju savā burbulī, ka kāds īpaši maiju uztver par svētkiem. Par brīvdienām gan.

Tas nozīmē tikai to, ka latvietim ir par maz brīvdienu, (ha!), ko pavadīt dārzā, tāpēc tiek izmantota katra iespēja.
Svētki ir kā putukrējums uz tortes. Uz pelavu maizes putukrējumu neliek.

[dip]

Balts galdauts - kur? Dzīvoklī? Maijā? Visi sēd pie rosoļiem? No rīta, pa dienu vai vakarā? Sēž ģimene vai dzimta? Nezinu, man kaut kā pilnīgi nelīmējas kopā. OK, bet tas ir man. Citiem varbūt līmejas.

[fiasko]

Balts galdauts uz ēdamgalda man patīk, ļoti patīk. Gan svētkos, gan ikdienā. Nepatīk, ja 4. maiju pārdēvē par Baltā galdauta svētkiem, nepieminot 4. maiju. Nekā diži 4. maiju neesam svinējuši, bet, ja ir kādi pasākumi, labprāt aizeju. Un svētkos lielos darbus nedaru.

[nakata kngs]

nu, tas kā eglītes pušķošana uz Ziemassvētkiem...balta galdauta atrašana skapī, tā pārgludināšana, svētku trauku un glāžu sameklēšana un likšana uz galda...jā, tas rada sajūtu, ka šī diena ir citāda...un baltā galdauta noliešana ar sarkanvīnu ir kaut kas no mīta par nacionāla karoga rašanos...ok, galda klāšana mikrorajonu kvartāla iekšpagalmos - tas laikam jau pagrūti...nu, latvietis viensētnieks...bet ja krievu tautības cilvēki šādi sāktu svinēt 4.maiju, man nebūtu iebildumi...     
Tēmas autores teiktais ir kaut kas no vientuļu cilvēku jebkuru lielo valsts svētku depresijas pazīmēm...

[Pifs]

Baltā galdauta svētki -  tas ir simbols. Simbols svētkiem. Nevis dobēs atšautām pēcpusēm, vai rasolam, vai šaslikam...
Kā nu katrs mēs to uztveram...

[mellene88]

ko nu par uztveri... bet vismaz īstajos vārdos lietas būtu jāsauc. Ja jau simbols, tad kāpēc jāsaka- galdauta svētki 
es nezinu kad šis ienāca un parādījās, slinkums arī googlei tadu figņu jautāt. Katrā ziņā..nekad neesmu piedalījusies, tādējādi, man domāt, šis simbols un tradīcija ir jaunāki par 10 gadiem 
p.s kad vispar tradīcija jau ir saucama par tradīciju ? cik reizes kāds process jāizveic,lai to sauktu par tradīciju ??
un vai tradīcijas ieviešas mākslīgi?
 Vai kādreiz 1.maija parādi kāds sauca par tradīciju ?

(domu plūsma ..atbildes nemekleju ) danke...

[Pifs]

..droši vien kādai ierēdniecības meitenei tika dots uzdevums ko izdomāt kā populatizēt 4.maiju - un tika izdomāts.... . Nevajag visu uztvert burtiski.
Man galdauta nav. Nekāda. Ne balta, ne raiba..man ir brīva diena, kuru izbaudu kā pati vēlos.Un tie ir svētki.  Paldies Dievam, ka šajā dienā nav jāiet obligātajās parādēs, jāklausās pacilājošas propagandiskas uzrunas...
Svētkus radām sev paši.
Es, piemēram, 18.novembrī neeju uz krastmalu iedegt svecīti, bet cepu pankūkas. Ar zemeņu zapti. Jo tā šo 18.novembri svinēja mani vecāki. Klusi. Ar pankūkām. Laikā, kad pati doma par 18.novembri varēja aizvest uz Sibiriju.

[kvadra]

Grūti tā, "no malas" iedibināt "tradīciju" - vot, pateica "dajoš baltus galdautus!", un visi nu tagad klās un svinēs. Nenotiek tā. Katra ģimene dzīvo un (ne)svin pa savam - kas ar galdautiem, kas ar grilu, kas ar pakaļu gaisā pa dobi. Turklāt jau "tradicionāli" iegājies, ka gadiem mums bijuši 1.Maija svētki, lasi - maija sākuma divas brīvdienas, kuras, ja vien laikapstākļi atļauj, pierasts tā arī pavadīt - pa dāčām un dārziem, gan pavasara dārza darbus steidzot, gan šašlikus cepot. Tagad brīva 2.maija vietā ir 4.maijs, bet vai tāpēc ierastās tradīcijas pēkšņi nomainīsies?

[Pifs]

Grūti tā, "no malas" iedibināt "tradīciju" - vot, pateica "dajoš baltus galdautus!", un visi nu tagad klās un svinēs. Nenotiek tā.

Padomjlaiku klišejiskā domāšana dara savu. Ja galdauts, tad obligāti jābūt galdautam! Un jāsvin!