atceros, reiz bija kāda gucuļu ģimene atbraukusi piestrādāt. Veči un kāds skuķis. Vīrieši atjaunoja laukos vecās kūtis un mājas, meitēns šiem ēst vārīja. Bija nolēmuši, ka tā ir lētāk. šiem tajos kalnos vispār nekāda darba nebija. Meitēns smuks, kā bilde. Te šo ieliek uz saglabāšanos. Dakterīši sākumā iespringa, ka tikai te nav kas krimināls, tipa, taču pavisam bērns. Izrādās, ka Ukrainā meitenes drīkst precēties no 16 gadiem un ja vecāki piekrīt. tad pat no 14. Un šamie speciāli braukuši piestrādāt, lai varētu sev kalnos māju ne ta nopirkt, ne ta uzcelt. Meitēns visu laiku baidījās, ka šamo atpakaļ uz Karpatiem aizsūtīs un viņai to otro pusi kāda vietējā nocels. Tā kā uz smaidu visus pavilka, bet kad reiz tas jauneklis šo apciemoja, visi tam piekrita. Tur bija ko baidīties, smuks, kā velns. Tur būtu ko vaktēt. Diez vai tādu genofondu vietējās draiskules garām palaistu.
