Nostaļģija, Ostalgia, sovalģija?

[reno]

https://germangirlinamerica.com/ostalgie-or-ostalgia-for-east-german-products/

Man patika teikums -"neaizmirsīsim, ka viņi arī bija vācieši" -par DDR vāciešiem

Bet vispār par Šprēvaldes gurķīšiem, garšīgo doktordesu, limonādi  un saldējumu

[olgucis]

Ja man jautātu, kas palika atmiņā no padomju laikiem. Saldējums ar riekstiem, doktor desa (šajās dienās tai pietuvināta tikai Premium doktor desa, un arī tikai ja paveicas) - kas tagad ir receptūras sastāvā, diez vai kontrolēts. Arī žāvētām vistiņām bija pavisam cita garša. Maize, jebkura. Tagad plaukti pārpildīti, bet izvēlēties kaut ko nebūt, ka garšotu pēc maizes nav iespējams, nu varbūt Ķelmeņu rupjā rudzu, no baltmaizēm vispār nav ko izvēlēties, tāda sajūta , ka 40% iekšā kaut kāda vate. Piena produkti joprojām labi, bet izvēlēties sieru praktiski neiespējami. Kaut kāda dīvaina struktūra, pārsālīts, bezgaršīgs ... No "manufaktūras " atmiņā tikai tas, ka visu to pelēcību varēja valkāt gadus desmit. Materiāla izturība bija ne pa jokam, vienīgais, ka kauns vilkt mugurā.

[Trix]

Gribu karašu. Parasto, apaļo, par 12 (?) kapeikām. Cik esmu mēģinājusi kliju un graudu maizes - nav ne tuvu.

[Mangusts]

Cigoriņu limonāde Cigo. Šķiet ražoja Jaunpiebalgā, turpat kur Piebalgas alu. Pēc skata arī līdzīga alum  - saldi rūgtena, tumša, putojoša.
Atceros studentu vienību, kad puiši bija pasūtījuši svinēšanai alu, meičas - šo limonādi, taču beidzās ar to, ka pusi mūsu partijas izlaka džeki.

[Samotrākes Nīke]

Sveramais plombīrs vafeļu glāzītēs - neviena Ekselence tā negaršo. Viss rajons nāca un rindā stāvēja pie tā kioska, kurā strādāja dāma labākajos gados (toreiz gan mums, sīkajiem, likās, ka viņa ir baigā vecene), kas ārkārtīgi rūpīgi ievēroja GOSTus, lai saldējums svērtu ne par gramu vairāk vairāk vai mazāk - lika klāt un ņēma nost, kamēr bija apmierināta ar rezultātu. Kioska logā bija šiltīte ar uzrakstu kreiviski  "Jūs pakalpo Šakalis" un inicāļi, protams, mēs viņu saucām par Šakālieni.       

[Trix]

Sveramais plombīrs vafeļu glāzītēs - ...ārkārtīgi rūpīgi ievēroja GOSTus, lai saldējums svērtu ne par gramu vairāk vairāk vai mazāk - lika klāt un ņēma nost, kamēr bija apmierināta ar rezultātu.       

Mums, kad šito ieveda, kioskniecei meita nāca palīgā. Viena svēra un krāva pa rokai, otra tirgoja, - tāpat rinda stiepās bezgalīga.

[dip]

Un tā laime, kad vafeļglāze saplīsusi, tad ielika otrajā.

[reno]

baltmaizes radziņi, kraukšķīga ārpuse, smuki varēja atlobīt. Pītā maize ar magonēm
Karaša gan man negaršoja

[Trix]

Karaša bija jāēd silta, kad no rīta pieveda. Ar sviestu. Kad pastāvēja, tad gan cietgraudaina, nekas īpašs. Bet silta, tikko no veikala...

[fiasko]

Jā, baltmaizes radziņš ar ķimenēm. Liepkalniem diezgan līdzīgs sanāk, bet ne gluži tas. Un graudu mazīte, kas bija tāds mazs garens kukulītis.

[Minne]

Man garšoja Kuncevas maizītes ar rīvētu ābolu biezeni. Un vēl bija lieliska saldskābmaize, tāds garens kukulis

Negaršoja karaša un Borodinas maize.

[reno]

Kaut kur ir jūtūbes pamācība -2 krievietes cep visādas vecās maizes šķirnes, arī kuncevas. Man liekas, ka jāmeklē milti no graudiem ar lielāku cietību

 Man liekas, ka Limbažiem ir pareiza saldskābmaize, un arī baltmaizes var atrast, bet dārgas, salīdzinot ar standarta švammēm
Mazās graudu maizītes bija lieliskas

Pie mums jau padlaikos maize bija ļoti laba, ne velti skaitījās baigie rietumi

[Milka]

Bija kukurūzas pārslas nelielā kastītē (apmēram 7×15×4 cm), ļoti plānas un saldas. Maksāja 6 kapeikas. Bet tas bija dziļā bērnībā un vēlāk tādas vairs neredzēju.

[olgucis]

vāi... man regulāri kad brauc no Limbažiem, atved gaļas (speķa) pīrādziņus - ļoti Labi! Ideāla mīkla un  perfekta gaļa. Ko tikai te apkārt necep, nu nav tas. Un te pēkšņi sen aizmirstais garšu kārpiņu "wau!!! " Un ja vēl silti, es ģībstu...