Kad mana mamma uz gultas gulēja, nācu diendienā, palīdzēju apmazgāties, tīru veļu pārvilkt, ko garšīgāku par slimnīcas ēdamo nesu... Ja tuvinieki klāt netiek, ir traki. Es negribu nevienu vainot tīšā bezsirdībā, pati esmu pieredzējusi arī iejūtīgu attieksmi, kas pat pārsniedza personāla pienākumu līmeni, bet saprotu realitāti - sanitāriem darba daudz, alga, par kādu es to darbu nedarītu, rokas tikai divas... Nu nesagaidīsi, ka sanitāri, kam aprūpējamo vesels gaitenis, tavam tuviniekam veltīs tikpat rūpju un uzmanības, kā tu pats to izdarīsi. Ja šodien mamma gulētu slimnīcā, kur es klāt netiktu, man nebūtu miera, vai apkopta, apmazgāta, paēdināta kā pienākas...