transcilvēki

[kvadra]

Bet vai tad tā nav ar visu - vegānismu, rasismu, zaļo domāšanu... Tajos ir laba pamatdoma, bet novests tas tiek līdz absurdam. Ar labiem nodomiem ceļš uz Elli bruģēts...

Jà. tikai man jau atkal gribas teikt, ka tā novešana līdz absurdam nenotiek tāpat vien pati no sevis. Drīzāk otrādi, lai dabūtu cauri "ceļu uz elli", tiek sākotnēji pamesta kāda, sākotnēji šķietami atbalstāma, lieta. Kā tāda ēsma. Apēdīsi un nemaz i neattapsies, kā āķis jau būs dziļi rīklē...

[reno]

https://www.dailymail.co.uk/news/article-9756165/Woman-says-person-beard-penis-got-hot-tub-daughter-6-LA-spa.html

Nu labi, man liekas, ka pie mums tā nevar notikt, un tā cīņa "Pret" notiks turpat, kur šis murgs sācies. Bet kāpēc visu laiku tie "citi" un "x " pārbļauj un vinnē?!

[Mangusts]

Nu - kas skaļāk bļauj, tam vairāk sāp... Tālāk, kā mēdz būt maziem bērniem - sākumā raud, jo tiešām sāp, tad saprot, ka ar brēkšanu var daudz panākt 

[olgucis]

Man vienalga. Es to lietu atrisinātu vienkārši. Cilvēks piedzimst, šamam konstatē dzimumu. Pienāk laiks reģistrēt datu bāzē, tad ailītēs. kur uzrāda pirkstu nospiedumus, matu krāsu, acu krāsu un ko tur vēl pievieno vēl vienu "organisma īpatnības, kuras vēlaties deklarēt". Nu un tad, kas tur nu kuram uz sirds - geis, trān seksuāls, vegāns, metro seksuāls, lesbietē, latentais vīrietis (ķipa sieviete, bet ir aizdomas) un nezinu kas tur vēl varbūt. Kāpēc jābļaustās ielās, deklarē uz aizveries.  Un tālāk, kā kuram pa to dzīvi - ja ārstu komisija atzīs, ka cilvēks ir pielicis spēkus sevi mainot mentāli un fiziski, var iedot slēdzienu, ka maina arī pamata dzimumu. Jo tādas lietas jau gadus 50 notiek. Kālab ne? Par ko vispār jābļaustās uz ielām? Es taču nestāvu uz stūra ar karogu un nebļauju, ka esmu heteroseksuāla. Cilvēkam mēdz būt daudz aizraušanās, ir visādi filatēlistu klubi, liniju dejotāji neviens tāpēc neskraida bļaudams pa ielu un netraucē citiem mieru.

[Mangusts]

neviens tāpēc neskraida bļaudams pa ielu un netraucē citiem mieru.

Manuprāt, tā arī nodeva laikmetam - no vienas puses brēc par privātumu, tiek pieņemtas visādas datu aizsardzības regulas utt., no otras - tik daudzi savu privāto dzīvi izliek apskatei soctīklos tā, ka tas robežojas ar ekshibicionismu

[tuk]

To atrādīšanos soc. tīklos arī neizprotu. Mājai sētu apkārt, aizkarus logiem priekšā, ka tik kāda sveša acs neielūr, bet tīklos, plīz, velkam! Un jo vairāk lūriķu, jo prestižāk. 

[Trix]

Nu labi, man liekas, ka pie mums tā nevar notikt, un tā cīņa "Pret" notiks turpat, kur šis murgs sācies.

Nu, nu. Rūta/Rihards un tamlīdzīgs sviests skolās un bērnudārzos jau arī pie mums tiek izplatīts. Un arī pie mums ir aizstāvji ar labiem nodomiem tam, ka "bērni ir jāizglīto". Nu, jā, protams, labiem nodomiem, kā gan citādi... Arī pie mums ir plašs slānis, kam "tas jau nekas TĀDS nav, tā nevar būt, visi ir jāintegrē un jābūt tolerantiem", jo tas ir trendā, tas ir moderni, stilīgi utt. Vai arī "tik traki pie mums nevar notikt". Bet notiek.

Jautājums ir nevis "vai", bet "kad". Un tie, kam būtu jānorauj stopkrāns, to nedarīs. Labi smērēti rati tālu ripo.

Klusībā apceru, ka jāmācās ungāru valoda.

[kvadra]

Lai nu kā, Orbānam ir iekšas. Pirmīt, kad drāšu žogu pa robežu novilka, un tagad, kad nosauca dzimumu lietas īstajos vārdos.

[olgucis]

par to bērnu grāmatu, kur rakstīts, ka bērns pēkšņi apzinās ka viņam nepareizs dzimums un ka tas nav nekas īpašs, es gan padomātu  . Cik atceros, man līdz gadiem 7 vispār maz interesēja skuķu lietas. Varbūt tāpēc, ka man nekad nepirka lelles. Vai arī tāpēc, ka man vairāk patika puiku kompānija. Ar viņiem bija interesantāk - kāpt kokos, taisīt štābiņus šķuņaugšā, spēlēt indiāņus, dragāt ar riteņiem. Ar viņiem bija vienkāršāk, nekādu noslēpumu, neviens nepinkšķ... Ja man kāds tajos gados jautātu , vai gribu būt par puiku. Protams. Tāpēc, mani pārsteidz tas, ka sīkajiem tagad vienkārši atklāti pasaka, ka tāda "iespēja" Pastāv. Cik maz, tām mazām smadzenēm vajag - iepatiksies tā doma, kā tāda, sāks par to fantazēt un beigsies, ka reiz paziņos vecākiem, ka Gribu un Būšu. Normālā gadījumā, tādam pašpuiku meitēnam reiz pienāks brīdis, kad gribēs tik pat skaistu kleitiņu, foršu matu griezumu ka tai Mārītei un kādu draudzeni, kurai var pačukstēt savu pirmo skuķa noslēpumu, lai pēc tam abas pārdzīvotu. Un rad pēkšņi pienāk tas laiks, ka tu esi lepna par to, ka esi meitene. Un mans ir domāt, tieši tāpēc, ka te pa vidu neviens nebija uzbāzies ar savām dīvainām grāmatām.

[Spārka]

Jūs to grāmatu lasījāt? Tur sīkie vnk uz 1 dienu lomām samainījās, kā pasakā. Nekā ļauna tur neredzēju.
Par pārējo problēmu neizteikšos.

[olgucis]

lasīju. Pasen. Atzīšos, īsti saturu neatceros. Kāds bija pārģērbies un autors lika manīt, ka tas nav nekas tāds par ko būtu jāuztraucas. Liekas, ka kaut kā tā.

[kvadra]

Lai nu ar ko, bet ar dzimumu identitāti nekādas spēlēšanās un lomu maiņas taisīt nevar, ar to var iebraukt auzās. Kāda vēl izvēle?! Ja man kā sīkam skuķim būtu pajautājuši, kas es gribu būt, nu protams, ka puika! Es pat bez visas jautāšanas čīkstēju, kāpēc neesmu puika!  Jo ar puikām bija foršāk un interesantāk, un biksēs apkārt dauzīties bija ērtāk. Diespas, ja man kāds toreiz būtu iedēstījis domu, ka ar izvēli var dzimuma piederību mainīt. Jo viss jau ar laiku sastājas vietās, normāla orientācija un nekāda iekšēja konflikta. Tik vien palicis no puiciskuma, kā patikšana pret ērtu uniseksa  apģērbu

[Mangusts]

Manuprāt, normāli, ja dzimuma piederību pieņem/aptver tikai tīņa gados reizē ar hormonālajām izmaiņām. Tāpat uzskatu, ja viss ir normāli, tad nekādu domu par dzimuma maiņu iedēstīt nevar. Man arī bērnībā un skolas laikā šķita, ka būt par zēnu ir foršāk, un arī tagad uzskatu, ka ir daudzas lietas, kas vienkāršākas ir vīriešiem, bet tāpēc jau nerodas doma mainīt dzimumu...
Bet dzimuma maiņa ar pliku paziņojumu, vēl pēc noskaņojuma un varbūt gadalaika... tikpat labi es varu paziņot, ka šodien esmu ezis.

[Trix]

Bet dzimuma maiņa ar pliku paziņojumu, vēl pēc noskaņojuma un varbūt gadalaika... tikpat labi es varu paziņot, ka šodien esmu ezis.

Ja tu paziņosi, ka esi ezis, tevi aizvedīs uz psiheni un ārstēs. Ja tu paziņosi, ka esi pretējā dzimuma, tevi apsveiks un paslavēs, būsi moderna. A atšķirība kur? Abiem ir sevis nepieņemšanas problēma.

Par to Rūtu/Rihardu ir slidena taciņa.

Puika uzvelk kleitu joka pēc, - būdams puika, velk apģērbu, kuru vēlas uzvilkt = OK.

Puika kļūst par meiteni = galīgi nav OK. Kā tas ir - kļūst par pretējo dzimumu? Ja to nosauc par pasaku, kur princis pārvēršas par kumeļu, pat ezim skaidrs, ka tā ir tikai pasaka un ka tā nenotiek. Bet ja šeit un tagad, mūsdienu vidē, aprakstīts, ka Rihards (varbūt tas pats, kurš iet manā grupiņā - tātad 100% piesaiste realitātei) kļūst par Rūtu (Rūta iet otrā grupiņā, pazīstu viņu), tad bērnam ir reāls jautājums, kā puika var kļūt par meiteni. Un drīz arī reāla atbile - ar hormonu terapiju un operāciju.

Ne velti balsot var tikai pilngadīgas personas (protams, arī ne visas tās ir adekvātā prāta stāvoklī, bet vismaz pieauguši cilvēki), tad kāpēc tiek ņemtas vērā bērnu fantāzijas un tās veicinātas tik būtiskā jautājumā kā dzimumidentitāte?

Nez, to Rūtas/Riharda grāmatu kaut kur var dabūt? Grāmatnīcā izlasīt kaut vai?

[kvadra]

Ne velti balsot var tikai pilngadīgas personas (protams, arī ne visas tās ir adekvātā prāta stāvoklī, bet vismaz pieauguši cilvēki), tad kāpēc tiek ņemtas vērā bērnu fantāzijas un tās veicinātas tik būtiskā jautājumā kā dzimumidentitāte?

Tāpēc, ka nenobriedušus prātus viegli sačakarēt. Pieaugušos ar nostabilizējušos normālu orientāciju ej nu pārliecini, ka būt par homo būtu krutāk.

Jā, jā, arī tā ir globāla sazvērestība!