Nu būtiski šeit ir pretruna starp
Višegrādas (Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija)
četrinieku un
ES divgalvaino (Vācija un Francija) ērgli
. Ļoti daudzi prognozēja šo konfliktujau
ES paplašināšanas laikā, bet cerība ka ES tiks ar to galā nekad nezuda. Uz šobrīd retorika, pamatā jau #LGTBQ sakarā ir aizgājusi līdz galējiem uzstādījumiem, - vai nu Višegrada pieņem Holandes dzīves ziņu, vai stājās ārā no ES - no otras puses, arī Višegrada atbild ar līdzīgu retoriku, ka "ES birokrātiem" nav jurisdikcijas, lai mācītu kā jādzīvo.
Un protams, to izmanto visi ES nelabvēļi (ASV, Krievija, Ķīna, Lielbritānija ... ) akcentējot ka ES ir ilgtnespējīgs veidojums, kam gaidāms tikai sabrukums. Kas nav ari pats neiespējamais attīstības scenārijs (bez romānu haosa ES dienvidos utt) ... un Latvijai ar jāņem vērā kā kādu dienu ES teritorijas var sašķelties nacionālas fašistiskās valstiņās. Proti, nacionālo valstu līmenis ES ir viens vājš elements un diemžēl otrs vājais elements ir ES birokrātija. Es domāju daudz 20gs politiskie apskatnieki nesaprot, kā ES turas kopā.
