Mans māšuks reiz gribēja sīkajiem skaidrot, ka Ziemassvētku vecītis ir vienkārši labs onka, kas mīl bērnus un tāpēc šamiem dod kompektes un visādas rotaļļietas, bet laicīgi aprāvās ;o))) sāks vēl no visādiem aizdomīgiem večiem kompektes ņemt pretīm. Bet vispār, kad man bija, liekas 7 gadi un es pēkšņi reāli sapratu, ka visi tie pasaku tēli ir figņa un nemaz neeksistē, tas man bija TĀDS stress,- ar viņiem dzīve likās tik forša! Man liekas, ka tas sašutums, ka visi man meloja dienas trīs turpinājās... Tomēr cerēju, ka kaut kas taču eksistē, nu ja ir princeses , kāpēc nevarētu kaut kur būt kāds maziņš maziņš ruķītis un kāda ragana. ;o)) Tāda putra galvā! Tagad nav nekādu ilūzīju - bet ...putra palika ;o)))
