Tēma bez īpašas jēgas, vienkārši ienāca prātā doma. Vai krāsu terapija darbojas, ja cilvēks krāsas neredz?
Aizdomājos, kā īsti ir. Man pēdējos gados (komplektā ar veselības problēmām) ir pastiprināta jutība uz krāsām. Krūzītei jābūt sarkanai*, putras šķīvim zilam. Citādi negaršo pareizi. Apģērbā nepanesu violetu, gultasveļai jābūt zilai, bet nedrīkst būt rozā. Un vēl tādi daži it kā sīkumi.
Tas ir skaidrs, ka eksistē tāda lieta kā krāsu terapija, ka noteiktas krāsas stimulē to un bloķē šito. Par pašas piesiešanos krāsām sev apkārt klusībā un arī skaļi pasmejos (bet manu mīļāko krūzīti aiztikt nedrīkst un punkts).
Bet pieķēru sevi, ka reāli sliktāk guļu, ja segas pārvalks ir "nepareizajā" krāsā. Kāds bija tīrs, tādu uzliku, cik nu es to vispār redzu, otra sega virsū, vakarā kā redzēju tā aizmirsu. No rīta pamodos, (joprojām to segu neredzot), secināju, ka atkal slikti gulēju, un jau ne pirmo nakti, ir tādi periodi. Droši vien var pievilkt veselu kaudzi iemeslu, bet fakts ir tāds, ka tie periodi diezgan labi sakrīt ar nepareizās krāsas gultasveļu.
No tā izrietēja pārdoma - vai krāsa iedarbojas arī tad, kad to neredz? Gaismas viļņa garums kaut kā rezonē neatkarīgi no acs? Bet tumsā, kad visas krāsas pelēkas?
*Krāsas minētas piemēram.