ēdiens un pārtika -krieviski

[reno]

http://snob.ru/profile/9723/blog/84262


Dzēlīgi un asprātīgi. Pie mums varbūt tik šausmīgi nebija, kafejnīcās kaut kādi standarti turējās. Bet par padomju nostalģiju piekrītu 100% -nekas mani nepiespiedīs ar saldmi atcerēties saldējumu vafelē, kuru pārdeva dažreiz, dažviet un ar pusstundu rindā.

[ragana]

Bet tas saldējums taču bija garšīgs :icecream:

[Tille]

Par pelmeņiem nepiekrītu.

Un, lai gan nepretendēju uz krievu filoloģijas māsteru, man domāt, ka cūkām ir nevis "pišča", bet " korm".

P.S. Izlasīju līdz galam. Ja pieņemam, ka autore ir personīgi pieredzējusi laikus, par kuriem raksta, tad tie ir bijuši kkādi paralēlie padomjlaiki.

[daddy]

iet uz galu ar krievu tautu, ja šitāda "холина - дура", kā viņa pati sevi raksturo sāks toni noteikt, kas ir labi un pareizi, kas nav...  varētu viņai ieteikt gogoli palasīt, tad redzētu, cik un kādos dažādos veidos viņš ēdienu un ēdināšanu nosauc. 
 
кушание, кушать tiek lietots mielasta izpratnē   vecs krievu pantiņš:
 
Когда я ем, я глух и нем Когда я кушаю, я говорю и слушаю

[reno]

tādēļ jau viņi lauzās kā traki uz "pribalķiku" -lai vai kā smirdēja politehniskā ēdnīca, bet tik baisas atmiņas man noteikti nav.

[daddy]

1974. gadā dzimusi caca nav pilnvērtīgi dzīvojusi (t.i. pelnījusi iztiku, pirkusi šņabi) padomju laikos, kad viņai bija 16, padomju laiki beidzās.
Viņas snobiskās domas ir vēlāko jauno krievu uzslāņojumi, kad no grjazji izkāpušie knazji mēģina noliegt, ka arī viņiem pelmeņi garšoja un garšo

[rutta]

Nepiekrītu!
Nu nebija gan tādi trakumi

[ineshuks]

 Man gan ir nostaljgjija peec eedniicas shniceles un gulasha un eedniicas versijas par teemu plovs

[kvadra]

Vot nepiekrītu. Varbūt kaut kādā Krievijas glubinkā viss smirdēja un bija neēdams, bet šeit tik traki nebija. Jā, daudz kas bija deficīts, ko varēja nevis nopirkt, bet "dabūt", bet tas, ko bija izdevies nopirkt un dabūt, bija garšīgs un kvalitatīvs. Desā (un pelmeņos!) bija gaļa, piens normāli saskāba, nevis pārvērtās smirdīgā žļurgā, no padomjlaika cukura bites neapmira un vispār produkti bija īsti produkti nevis "izstrādājumi". Un mājās gatavotais nebūt negaršoja sliktāk kā tagad. Ēdnīcās gan gāja visādi - a ko gribēt, ja pavāri uz produktiem "ekonomēja" - deficīts tak... Bet, no otras puses, man ir nostaļģiskas atmiņas par tādu kārtīgu kolhoza lauku ēdnīcu ar super gardām un neapēdami milzīgām porcijām... 

Un vispār, tiešām besī šitādu cacu snobisms.

[ineshuks]

Jaa, pirmaa viziite Maskavaa gan bija shoks... Gadaa 88.-89. mus, jaunos naturaalistus, veda ekskursijaa uz VDNH. Padziivojaam bik badaa... Ieejam eedniicaa, ciisinji un shtoveeti kaaposti, o! Super... Pat pusbadaini buudami, atstaajaam porcijas pusapeestas, pilniigi bezgarshiigi...
Vb krieviem taa ar visu bija...
Manas beerniibas sardeles gan atceros kaa gardas...

[Murenīte]

kvadrai 15:30:10
nevaru piekrist par pienu.. tāds pusskābs bija visu laiku. Mana ar grūtībam dabūtā piena sēne viņā nevis nogrima un pakāpeniski uzpeldēja pienam saskābstot, bet peldēja pa virsu no sākta gala. Un drīzumā saslima, kaut gan kopu pareizi. Par tetrapaku kvalitati arī īpaša runa, no tagadējām vismaz nekas ārā netek pirms nav atplēstas..

[reno]

ja nu aizejam padomju nostaļģijā, tad vizuāli vēl tagad acu priekšā gastronoms uz Avotu/sarkanarmijas stūra, gaļas nodaļā sakrautas kādas 10 kastes ar...vistu kakliem. Gads gan bija kāds 89. un rinda skaļi pārsprieda, kur pārējā vista palikusi

[Murenīte]

anekdote iz tiem laikiem par lopu kaušanu; laikam takš spridzina, ka galvas un kājas vien dabūjamas. 90-to sākumā mēs to pārspēlējām, ka galvas un kājas ēdām iepriekšējā desmitgadē, nu ir jāēd tie rumpji.

[Kikamora]

Es tajā laikā (80. gados) biju vēl bērns, bet atceros, kā braucām ekskursijās uz Krieviju (mamma bija skolotāja un dejoja tautas dejas. Tad nu vai nu arodbiedrība piedāvāja braucienus, vai deju kolektīvs). Viens no noteikumeim bija - ja negrib par galveno apskates objektu padarīt sabiedriskās tualetes (arī ekstrēmi), tad sabiedriskajās ēstuvēs neēst. Gadījās tādi, kas brauca pirmo reizi un neticēja "uz vārda".  Tiem brauciens bija smags...

[flyingcat]

Pārspīlējums, protams. Bet nu bija arī gana ekstrēmas lietas. Atceros, kā Novosibirskā praksē nopirkām veikalā pelmeņus - tur cita nekā nebija, bet Ļeņingradā, kur mēs studējām, pelmeņi bija visnotaļ ēdami. Un tas pildījums...nu, ne gluži ar fekāliju smaku, bet pilnīgi bezgaršīgs, tāds pretīgi glums...
Atceros praksi Krasnojarskā - tur pat maize nebija ēdama, mitra un smirdīga viducī.
Lielpilsētās jau nebija tik traki. Un Rīgā pat sliktos laikos bija ar glanci