Baltie mēsli...

[Trix]

Mans organisms darbojas uz saules baterijām.

Aizvakar šķūrēju sniegu, vakar šķūrēju sniegu. Šorīt nešķūrēju, jo, paldies debesīm, nesniga. Toties pilnīgs panīkums (uz jau esošās bāzes - tuvu līķa aktivitātei). Tikko paspēju nopriecāties par uzspīdējušo saulīti un piecelt rumpi no mīkstas virsmas, kā atkal snieg. Bļin, nu cik var...

Es saprotu, ka, dzīvoklī dzīvojot, skaisti izskatās pa logu...

Kaut kā nespēju sajust prieku par šo dabas parādību tādā daudzumā.

[Bobs]

Super, beidzot varēs uz slēpēm uzkāpt! Vismaz kaut kas foršs un balts šajā tumsas periodā!
P.S. dzīvoklī nedzīvoju, pagalms/ielas mala ir jāšķūrē.

[Amālija]

RD varētu kādas špūrītes trotuāros, lai ar slēpēm uz darbu. Nez, man slēpes ir? Ķipa - vīram. Vai visas esmu jau salauzusi?

[reno]

It tās mazās. Vai vispār apaļās, kā eskimosiem tad špūres nav vajadzīgas. Mana japāniete ar tādām brien kalnos



bet man tik, cik bišķi aizvakar uzsniga, , labi, ja pāris cm, pašlaik saule

[Amālija]

Mazās ir laba doma. Bet es no ..bņīšos jau pirmajos metros.

[fiasko]

Tikko izšķūrēju sniegu, lai vēlāk var auto izbraukt. Sanāk kādi 15 metri ceļa. Neskaitot taciņas ap māju. Savi 15-18 cm sniega tur, kur vispār vēl nebija tīrīts. Takšelis brauc ar vēderu pa sniegu.

[kvadra]

Sniegs ir bērnu un pilsētnieku-dzīvokļnieku-ofisnieku izprieca. Kam ārā jāstrādā un pa to caurām dienām jābrien un jāperas, ik pa brīžam stingstošos pirkstus pakaklē sildot, tiem ir baltie mēsli.

[Trix]

Sanāk kādi 15 metri ceļa. Neskaitot taciņas ap māju. 

15 metri? Lafa!

Man ir ~200 metri risēs izbraukātas gruntenes/zemes ceļa. Tas, kas obligāti, jo "piekrīt pie īpašuma" (pofig, ka es tur nebraucu, robeža ir un basta), un tas, ko nešķūrē bezīpašnieka būdas un ziemā nedzīvojošie. Plus pagalms, tas pats par sevi.
Tālāk pa ceļu - kurš notīra, kurš nedzīvo un netīra, līdz ar to ir posmi līdz vēderam un tīri posmi. Ja arī parādās šķūris, tad tas izbrauc "lielo ielu", atzarā iekšā ne grib, ne var iebraukt.
~60 metrus tālie kaimiņi notīra, ja izlien pirmie ar lāpstu, bet manā galā tiešie kaimiņi ir parazīti po žizņi, ~150 parasti man paliek, vismaz šoziem es viņus satiku, braukalēja apkārt, bet ar lāpstu uz ielas tā arī neizlīda, es viena kā dura lāpstoju.

Tagad snieg, un, kā sola, tad snigs visu vakaru, tātad šķūrēšu vakarā, pa tumsu. Kārtējos 150 metrus. Ja rokas neatkritīs.

Ja sakrīt brīvdienās, tad forši, savācas visi, kam nav rokas no pakaļas, kādi ļauži 6-7 plus sīči, un nobraucam visu pa ātro ar lielajām lāpstām, bet darba dienās - kam vajag, tas tīra.


Es jau kuro reizi nodomāju, ka vecajai mašīnai jāpietaisa lāpsta priekšā, lai var izbraukt un izšķūrēt, tikai kaut kā tās vecās mašīnas nopārdodas, lai var nopirkt nākamo grabažu (pieņemam jūsu veco automašīnu kā daļu no apmaksas blablabla).
Šis laikam beidzot būs tas aparāts, ko nevienam nevajadzēs "kā pirmo iemaksu", nākamgad varēšu sniegu šķūrēt pa apkārtni.

[fiasko]

Katram sava mājvietas izvēle vai sakritība. Ceru, ka kaimiņš drīz izvilks sniega tīrāmo traktoru.

Trix, cik puikas lieli? Atnākot no skolas tak palīdz šķūrēt? Vai arī ar to Tev jāvelk vienai pašai?

[Trix]

Katram sava mājvietas izvēle vai sakritība. Ceru, ka kaimiņš drīz izvilks sniega tīrāmo traktoru.

Trix, cik puikas lieli? Atnākot no skolas tak palīdz šķūrēt? Vai arī ar to Tev jāvelk vienai pašai?

Nu, ja nevaru atļauties īrēt dzīvokli pilsētā (jo pirkšanai ne tik nav naudas), tad jāsamierinās ar mājeli, kurai sniegs jāšķūrē.

Nekas dižs, 10 un 11. Gadi, ne jau klase. Pēc skolas, kamēr atvedu un kamēr paēd, jau ir tumsa. Pirmajā vakarā pieliku pie darba, pusi palīdzēja, tad paziņoja, ka gribot padzerties... un pazuda kā žīdi pa Miķeļiem. Vakar cēlos pēc 5, lai var no garāžas izkļūt. Atlikumu nošķūrēju dienā, kamēr var redzēt, kur grābt, bet viņi pa gaismu ir skolā.
Šovakar attālinātais pulciņš, rīt pārbaudes darbs (kas nozīmē ka māte vilks ārā no e-klases uzdoto un bakstīs ar purniņu peļķītē, citādi ir "es, nezināju, ka tas ir jāzina"). Tā īsti nesanāk nekāda darbaudzināšana.

Ja varētu uzsnigt vienreiz, decembra sākumā, tad visu notīrītu, un līdz martam reizi mēnesī uzpurināt puscentimetru smukumam, - man nebūtu nekādu iebildumu pret sportu ar lāpstu.

[Pifs]

Jāaa...dīvaini tagad tie bērni..un vēl lauku, no viensētām. Atceros, ka mums laukos pēc skolas, pa tumsu tā lielākā ārā dzīvošanās bija. Mammas dusmīgas bija.
Nopērc lāpas, lai puikas lāpu gaismā darbojas..Nopietni. i pagalms apgaismots i, neierasti un interesanti, i kāds labums būs. Nepakļaujies. Jo slinkāka mamma, jo čaklāki bērni..

[Trix]

Ārā viņi iet paši labprātīgi, dzīvojas līdz laikam, kad man jāauro pa logu, lai velkas mājās, jo gulēt jāiet. Bet uz darbu tas neattiecas...



Pagalmā gaismas pietiek, bet iela ir pietiekami gara, un tur vairs nevelk...

[Aste Risks]

Shoppers and staff snowed in at Ikea store spend night in showroom beds

[Bobs]

uz grīdas tak negulēs, ja blakus tukša gulta

[Trix]

Rīts... Tumsa... Vakar notīrītais ceļš atkal tiek slaucīts ar mašīnu vēderiem, iebrauktas divas mazliet izmīņātas rises. Kārpies, valdot šļūcēju-brīvdomātāju, lai neiebāž degunu grāvī – ceļš slīps, grāvis dziļš, skola gaida... Vienīgā doma - kaut neviens pretī nebrauktu, jo samainīties nevar. Tur vēl kravinieks mēdz braukt, ar to jau bez sniega samainīties ir viena izprieca ar adrenalīna piešprici.
Turpceļā paveicās, atpakaļceļā četrus pretībraucējus palaidu garām, laime, ka visi tādos posmos, kur zem sniega ir stabila vieta un blīve starp stūri un sēdekli ir laba...

Šoseja mazliet vairāk izbraukāta, laikam pat kaut kad tīrīta, iespējams, vakarā. Priekšā brauc šķūris. Ar paceltu lāpstu. Apstājās malā, pabraucu garām. Domāju, nostājās sagatavoties, tālāk izšķūrēs. Izšļūkāju gar skolu, stāvvieta līdz vēderam, izlaišanas vietā ielas malā valnis līdz pusdurvīm, iela –  apmēram tādas pašas divas rises, vietām kaut kas tīrīts. Atceļā redzēju to šķūri. Joprojām brauc ar paceltu lāpstu...
Ak, viņam droši vien "vadlīnijas", ko drīkst un ko nedrīkst tīrīt, tas nekas, ka pa to posmu pats brauc...

Bilde no atceļa, sāk aust gaisma.
Realitātē "baltais lielceļš" bija daudz draņķīgāks nekā izskatās bildē.
Atkārpījos līdz mājai, svēti nosolījusies ieviest jaunas riepas (vienai ziemai - miljonāru izpriecas, toties jaunas riepas mašīnas vērtību dubultos!), pakasīju savējās ziemenes, domājot ieraudzīt lisenes (kas ta rudenī skatās, pērn bija labas, apskati izgāja un miers), bet nē, labs protektors, pat nav kur piesieties. Nu neko, braukt māku, šļūkāšu, līdz beigs snigt.

Eju rakt, man vēl bērni no skolas mājās jādabū. Norakšu savus 200 metrus, bet ne 2 km līdz asfaltam (kurš arī ir pusotras mašīnas platumā izbraukāts, ar stabiņiem ceļmalā...). Rakām vakar, rakām aizvakar, šovakar iesim visi rakt atkal.

Vēl būs jākāpj jumtu tīrīt, ka nesanāk Zolitūde...


Skaista tā ziema... Un snieg vēl...

Žēl, ka tur augšā nav dzirdējuši veco latviešu sakāmvārdu, ka laba daudz nevajag. Toties "labs labu nemaitā" - nez kāpēc ir.


Gribēju sīčiem slidotavu uzliet. Ščas!