par grāmatām, pavecām un pavisam vecām

[reno]

Stari saslēdzās ar Spārku. Vispār jau tāda tēma ir bijusi, varbūt nav vērts atkārtoties


Šorīt nez kādēļ sāku domāt, ko es no vecām grāmatām ieliktu sarakstā -bija vērts lasīt. Ar vecām es domāju padomju laikos izdotās, vai pat vēl senāk. Uzreiz varu pateikt, kāpēc nevaru ciest tā laika grāmatas -dēļ dzeltenā avīžpapīra, mazajiem burtiņiem, saspiestajām rindām.


Ko mūsdienu jaunietim būtu interesanti izlasīt? Bez kā normāls izglītots cilvēks nevarētu iztikt? Kas būtu kaut mazliet jāpārzin?


Tajos laikos, kad nekā nebija, man bija gluži normāli atkal pārlasīt  -gan Forsaitus, gan Kristīni Lavransa meitu. Vēlreiz es lasītu Busardelu dzimtu. Atceros romānus par  Anrī IV -kas bija autors? Tolstojam es varbūt palasītu atsevišķus fragmentus no Annas Kareņinas, tur, kur bija par lauku muižu. Azimovs, vēl bija tie fantastikas romāni.


Vai šodien būtu jālasa grafomāns Balzaks? Vai kāds spēj lēnā garā urbties cauri Dikensa ķieģeļiem?

[Luīze]

Skolas laikā Dimā "Trīs musketierus" pārlasīju gandrīz vai katru gadu, tāpat kā daudzas citas grāmatas. Esmu pat Viļa Lāča Kopotos rakstus visus sējumus izlasījusi. Baigie ķieģeļi bija, teksts sīkiem burtiņiem.  
Tagad vairs nelasītu padomju laikā izdotās grāmatas - sīki burti, vecs papīrs, bieži vien neaktuāli notikumi ar dāsnu propagandas devu... 
Labākie klasiskie romāni tiek izdoti atkārtoti, tādus varētu lasīt, ja būtu laiks un interese.

[Spārka]

No tieši padomjlaikā iznākušajām - kādu dzīvelīgāko daļu no Hemingveja, kaut ko no Remarka, Munti. No Londona - dienvidjūru cikls un kaut kas no ziemeļu stāstiem, "Smouks un Mazais", piemēram.
No salīdzinoši veciem tekstiem - Apdaiks, Mērdoka, Eko, Keruaks, Vonnegūts, Selindžers, Moruā.
No ne tik sen izdotiem - Rušdi.

Tas ir tas, kas "uz sitienu" ienāca prātā.
Nav jau slikti, ja lasīts Dante un Bokačo

[Broņa]

Kad lasīju, patika gandrīz viss. Tagad tāpat neko daudz neatceros no tā, tikai noskaņa un iespaids, ko atstāja.. Bet par mīļākajām grāmatām vēlāk tika izlemts.
Ja no krievu literatūras, tad Oblomovs, Meistars un Margarita. No pasaules literatūras - Hemingvejs, Markess, Vonnegūts. Viss jau atkarīgs, kurā laikā kas lasīts, kādā vecumā. Patika arī Remarks, tikko čatā pieminētais Selindžers, Apdaiks, Dreizers un drūmais Dikenss, Kronins u.c.
Tie, kas nav klasiķi un jau "mūsdienās" lasīti.. tiem aizmirstu uzvārdus. Bet patīk skandināvi.. Kam bija tā grāmatu sērija, sākās ar "Dinas grāmata", slinkums meklēt, bet ļoti patīk..

[reno]

Vasmu
Es tikpat kā neesmu lasījusi Vonnegūtu
Toties Markesa 100 gadus vispirms izlasīju krieviski, inostrankā. Maksu Frišu arī. Biju izklapatojusi un kādus gadus tiku pie abonēšanas

[Spārka]

Ak, jā. Markess. Bulgakovs. No Dostojevska - "Idiots".
No Maksa Friša "Saukšu sevi par Gantenbeinu".

[fiasko]

"100 vientulības gadus" jau gadiem taisos oriģinālā izlasīt , pagaidām tikai taisos, kaut grāmata plauktā stāv.

[Spārka]

"100 vientulības gadus" jau gadiem taisos oriģinālā izlasīt , pagaidām tikai taisos, kaut grāmata plauktā stāv.

Ou, Tu proti spāņu valodu. Skaužu.
No tādiem tad vēl Hulio Kortāsars.

[fiasko]

Ou, Tu proti spāņu valodu. Skaužu.
No tādiem tad vēl Hulio Kortāsars.

Protu, protu, bet nu Markess oriģinālā nav nekas viegli lasāms. Savulaik izurbos cauri "Memoria de mis putas tristes" (Atmiņas par manām skumjajām maukām)

[Mangusts]

Atceros romānus par  Anrī IV -kas bija autors?

Domā Karaļa Anrī jaunība; Anrī vīra gadi?
Autors ir Heinrihs Manns.
Vēl atceros Žoržas Sandas Konsuelu.

[Mangusts]

Varbūt ne tik ļoti paši romāni, kā tas, kā pie to lasīšanas tiku, bet atmiņas rosina Henrika Senkeviča "Ar uguni un zobenu" un "Plūdi". Draudzene bija izglābusi no utilizācijas vietējā bibliotēkā 30. gadu izdevumus un dalījās.

[sanda]

Mangusts - ''Domā Karaļa Anrī jaunība; Anrī vīra gadi?Autors ir Heinrihs Manns.Vēl atceros Žoržas Sandas Konsuelu."


Heinrihs Manns ir labs rakstnieks, Konsuelas biju reiz gandrīz noburta, ziemā stāvēju uz ceļa, lielām pārslām krita sniegs, bet es biju Konsuelas pasaulē, ne Venēcijā, bet tur pie Alberta.

[Trix]

Konsuela jālasa bērnības beigās/jaunībā. Man nesen pavilka uz "kaut ko skaistu", bet vecumgalā nav tas.

Savējiem iedevu Žilu Vernu. Izrija un paprasīja vēl.
Robinsons Kruzo, Gulivera ceļojumi - lai ir sapratne, kas ir robinsons un kāpēc gulivers.
Konans Doils ar Šerloku Holmsu.
Grāfs Monte-Kristo. Šis, iespējams, lasīsies grūti (tulkojums īpatnējs, Rainis pacenties).
Tims Tālers un pārdotie smiekli.
Marka Tvena Princis un ubaga zēns.
Džeralds Darels.
Trīs vīri laivā.

Vecā zinātniskā fantastika ir interesanta no mūsdienu skatpunkta.

Abus Orvela gabalus (1984 un Dzīvnieku ferma) derētu izlasīt, bet tas ne bērna vecumā.
Ziedoņa Epifānijas ir fantastiskas, bet jālasa ap 20+. Agrāk tā īsti neaiziet.

Džeks Londons ir labs - kā vēstures materiāls.
Remarks.
Arturs Heilijs (Viesnīca, Lidosta un pārējie). Vai "must have", - nezinu.
Jaunsudrabiņa Balto grāmatu būtu vērtīgi izlasīt.

Billes triloģija kā laikmeta apraksts.

Tieši no padomju literatūras uz sitiena nepateikšu. Ir, kam propaganda spiežas pa visām vīlēm, ir, kam nejūt. Tas pats Vilis Lācis rakstīja pat ļoti lasāmi. Attiecībā uz padomju propagandu es neesmu agresīvi noliedzoša - kā sava laika zīmogs ir ļoooti pamācoši palasīt, lai saprastu padomju laikus.

[reno]

Viena daļa jau ir, lai krustvārdu mīklas var minēt
Grāfu Monte kristo esmu lasījusi vairākas reizes. Tāpat, kā Sālsvārnas vasarniekus

[Leonāra]

Tāda tema jau bija. Vai nebija? Liekas viss jau temās  lasīts Bet vsp viss jau ir bijis