Kāda pedagoģe lezbiete/biseksuāle personīgā sarunā atzina, ka vēlmē mainīt dzimumu vainojama audzināšana. Piekritu. Tie, kas soļo praidos, saucot pēc palīdzības.
Man labi pazīstams kāds gejs, kuram ir vīrs un kuram lielākais kompliments, ja viņu notur par meiteni. Viņa māte bija zaudējusi meitiņu, viņš piedzima gadu pēc tam. Māmiņa, kuru viņš dievina, nebija spējusi tikt pāri zaudējumam... Droši vien zēnam augot likās, ka labāk būtu bijis piedzimt par meiteni, lai spētu būt labāks mierinājums mātei.
Pēc paziņas stāsta zinu vēl vienu tādu gadījumu - māte skatās zaudētās meitiņas fotogrāfijas, brālītim, kurš dzimis pēc tam, nevelta tādu uzmanību un mīlestību, kāda pienāktos, brālītis gribot būt meitene. Paziņa māti nosodīja. Mātei faktiski būtu bijusi vajadzīga psihoterapeita palīdzība, no malas nosodīt viegli.