"Ventiņi"

[LVSNor]

Pareizais nosaukums ir tāmnieki. Nosaukumu ventiņi izdomāja Rīgas cirku pirms kara, lai izsmietu nepareizi runājošos. Bet nu oficiāli Tāmnieki netika iekļauti pareizās valodas kodolā, jo kurzemnieki bija piesārņojuši savu valodu ar vācu vārdiem, ne velti viņi radīja Milenbahu.

[LVSNor]

[LVSNor]

[Trix]

Duāla sajūta. No vienas puses – latviešu literārā valoda, blablabla, no otras – arī ventiņ' mēl' ir latviešu tautas daļa. Dažādība.
Tādā Vācijā arī katrā galā izruna atšķiras. Vai viņi mēģina visus unificēt?
Uzrakstīt būtu jāprot pareizi, nevis "es a Guntas gāj pec nāģ", bet vai tā izrunas īpatnība ir jāiznīdē saknē? Nezinu. Drīzāk - ir jāspēj runāt literāri pareizi no tribīnes, bet ar draugem un radem viš var laist pa veitiņisk.

[mellene88]

Paldies tplviņ.  man ļoti patīk dialekti un izloksnes un vietvārdi. Milu visus un jelkādā pasniegšanas manierē.

[reno]

Snors atkal aizmuldējās.Papēti taču avotus  pirms sāc klabināt.Tāmniekos izdala ventiņu izloksni  Talsos runā citādāk.Grāmatas ir izdotas par šo tēmu

[reno]

Bet paldies Snoram par sarunas uzsākšanu!

[Spārka]

kurzemnieki bija piesārņojuši savu valodu ar vācu vārdiem, ne velti viņi radīja Milenbahu.

Par tēmu paldies, bet kas šī par stulbību?

[reno]

Tā ir čangaļa atriebība par ar krievu vārdiem piesārņoto valodu

[LVSNor]

Nu paklausies paklausies ko tas mazais žiperīgais tantuks saka, un viņa ir pedagoģe ar 40+ stāžu, bet ventiņu valoda nav iedomājama bez vācu piejaukumiem. Gros - bet gan jau mājā iet apgrozībā visi "ķiseniem" utt, proti, viņi lietoja vācu vārdus visur, kur vajadzeja jaunus vārdus. Un viņi to darīja gadsimtiem ilgi Man pašam nav bijuši aizrādījumi par dialekta lietošanu, bet manas mātes gan 1 klasē izsauca uz "valodas fašisma" parunām (~1956), un stingri ieteica runāt, ka avīzēs rakstīts.

Bet nu jā, kad māsas bija kopā (visas viņsaulē), tad aizgāja tie vācu termini lielā daudzumā, kurus es uzskatīju kā tie Latviešu. Un īpatnība bija, kā līdz skolai es lamājos latviski: pīzda, pimpis, mauka, utt Skolā gan laucinieki saveda krievu lamu vārdus ... Bet nu īsts ventiņieks dzīvoja divas mājas zemāk - tāda tante, kas tīri "pilteniski" deva, it sevišķi ja satraucas. ;)Jā un man bija pārsteigums, ka šitos atradu ari Limbažu ziemeļos, kur ar runa Spārciski un tad satraucas, aiziet kaut kāds novada piesitiens, ļoti līdzīgs šim pašam Es domāju ka tie ziemeļnieku novirzieni ir no asimilētajiem lībiešiem, bet kursenieku, kur laiž bez dzimt, ir vecākā kuršu valodas atlikumi (kuri iespējams pat piederēja rietumbaltu atzaram).      

Bet nu tā visa ir tikai pagātne, bet izlokšņu bagātība ir latviešu valodas izdzīvošanas garants.                 

[Trix]

Man pašam nav bijuši aizrādījumi par dialekta lietošanu, bet manas mātes gan 1 klasē izsauca uz "valodas fašisma" parunām (~1956)             

Tad te Tev pirmais aizrādījums. "Manu māti" [ko?] izsauca, nevis "manas mātes" [kā?]. Tā, kā Tu esi uzrakstījis, ir jālasa kā daudzskaitli. Manas mātes [ko?] izsauca, tāpat kā būtu "trīs vīriešus izsauca".


Latvieš varēt vis paņemt to dom, ka jālaiž bez dzimt, citād baig grūt iemāctes latvieš valod. Re, kā angļ - nekāds galotns nau, bet Šekspīr tāds pasaks sarakstīj, ka vēl šodie vis las un priecājs.   Pie tam tie, kas nevar saprast va viš ir puiss vo meit, būs prieks, vis būs venād - viš puik, viš meit vo viš puikmeit.

[Spārka]

Mana iebilde bija par Mīlenbahu.
jo kurzemnieki bija piesārņojuši savu valodu ar vācu vārdiem, ne velti viņi radīja Milenbahu.

Kur šajā teikumā ir loģika?

[reno]

Mana dzimta no abām pusēm tīri kurzemnieki, Nīca/Jūrmalciems un Talsi ar lietuviešu piešprici.  Nekad , neviens , neviena vecmāmiņa vai vectētiņš nelietoja vācu vārdus. Apvidvārdus gan, un Talsu radiem tāmnieku piesitiens jūtams. Tas, Snorriņ, no ģimenes izglītības un audzināšanas atkarīgs, savā laikā bija tāds jēdziens "kārkluvācietis" un vispār tā arī tajos laikos bija nevīžība pret valodu.
Pirms sāc rakstīt par dialektu un izrunu  tēmām, apskaties lībiešu apdzīvotos apgabalus un tad sapratīsi, kāpēc Limbažu pusē arī tā jocīgi runā

[LVSNor]

Un kā tu iedomājies notiekot šo procesu? Līgciema puika izgājis gana gaitas, un izmācījies par vācu valodas skolotāju, pēkšņi sāk interesēties par "cūkganu valodu"? Un uzraksta "Latviešu valoda" (1881) - visu gramarfašistu pamatgrāmatu? Es domāju , ka viņu neapmierināja greiza cūkganu valodas lietošana, jo var tak smukāk un pareizāk, un bez tiem vācu vārdiem

P.s. ir fakti un ir loģika, tas kas ir tikai ļoģists nereti nenotiek.

[reno]

Pašlaik škirstu 1872. Gada pavāru grāmatu. Tiesa, vārdi iet juku jukām, trešā driķe, betlielākā daļa vārdu un jēdzienu jau latviski, lai arī tulkota no vācu.