Māte stāstīja, ka vācieši vienmēr bijuši ļoti pieklājīgi, par pārtiku maksājuši, izvarošanas un zagšanas sākās ar krievu ienākšanu.
Tēvu 'Kurzemes katlā' vienmēr pasaukuši ieēst zupu un cienājuši ar šokolādi, tikai, kad gājuši prom, tad gan pēc priekšniecības pavēles iznīcinājuši visu pārtiku, palikusi tikai dīķī nogremdētā medus kanna.
Tūlīt pēc kara tēvu iesauca krievu armijā, mežā bija mežabrāļi, bet daļas priekšnieks norādījis, lai tur nejaucas, tēvs bija topogrāfiskajā daļā, uz vēlēšanām daļai bija jāuzrauga kārtība, bet uz mežu neiet - prātīga rīcība, neko sliktu par armijas biedriem krieviem neteica, droši vien bija speciāli atlasīti atbilstoši situācijai.