Šodien, pēc vakardienas karsoņa, pie mammas nolēmām pastaigāt pa manām " bērnības takām". Pa mazajām apkārnes ieliņām. Bet nu nedaudz īgnums parāva. Kā jau tādā senā privātmāju rajonā, šur un tur ķiršu zari pāri žogam pārliekušies, jāņogkrūms caur sētu izspraucies... Ak tu tētīt, tur tak ganās veseli sirotāju bari! Un ne jau puišeļi... Dāmas ar kavalieriem ap 30, un nepietiek, ar to kas nu tiešām pāri karājas, vēl pacels "dāmu"lai aizsniedz arī zarus otrpus sētai, nekas, ka zari lūst... un pat nepārtrauc nasko ņemšanos cilvēkiem parādoties. Un runā, protams, krieviski. Vot narod...