Gatavojot vakariņas ienāca prātā doma. Jāpiebilst, ka šāda doma mani jau kādreiz ir piemeklējusi.
Pareģojumi. Finka, Vangas, Nostradama (vai Nostradamusa?), Tilžas Malvīnes utt.
Tātad visi viņi ieskatās nākotnē. Tuvākā, tālākā. Un redz izskaidrojamas bildes, neizskaidrojamas (nu kā Nostradamus varēja aprakstīt lidmašīnas, internetu, televizoru?).
Tātad viss jau ir noticis. Mūsu dzīve ir kā grāmata. Mēs atrodamies 52.lappusē, bet Finks ir izlasījis pusgrāmatu un var pateikt, kas notiek ar galvenajiem varoņiem. Grāmatas beigas varbūt ne tik ļoti viņu satrauc. Un varbūt ir padsmit grāmatas? Viņš visām saturu zina, bet nesāks taču visiem atstāstīt. Kam gan tas interesē?
Jūs interesē, kas notiks 25.gadsimtā ar Spāniju?
Tātad, ja viss ir zināms, tad viss jau ir bijis? Un kur esam mēs? Un kas esam mēs?
