Nu gan jūs esat piespamojušas šo tēmu. Man nav nekādas pretenzijas, pat ja sievietes staigātu ar pilnīgi nenosegtām krūtīm, ka senajā Krētā, kur nu vel izmantot krūtis viņu pamatmērķim - mazulīša izsalkuma mazināšanai. Turklāt mazulis taisījās aizsākt sociālos nemierus aiz bada. (cik tas ir mīlīgi)
Un nebija viņa nekāda buržuā kundze, kas tur plātītos ar savām lielajām un dāsnajam krūtīm ..., bet bija trūcīga maziņš jaukumiņš ar savu viegli pohaino vīreli pie sāniem, tā kā jānovēl mazulim veiksmi pie tādas vecāku izvēles, lai daudz mīlestības ...
Otra neparasta tēma ir optiskā ēna, proti, tu īsti neredzi, kas tur ir, bet jūti, ka tur ir kāds pazīstams. Tā sakot tramvajos mēdz būt daudz cilvēku, daži no viņiem ir līdzīgi kaut kam, un daži no viņiem ir kaut kas, ko tu pazīsti. Un ir tā kā nevienmēr ir nakts un tramvajs ir labi izgaismots, bet reizēm ir spoža saule, kas neļauj tev saskatīt, bet tu kaut kāda jokaina veidā jūti, ka tur ir kāds pazīstams. Un tai pašā laikā, ir cilvēki, kurus nejūti tepat blakus, kaut gan obligāti gribi pievērst uzmanību ... un saproti, kas te blakus.
