Traktāts par dzeršanu

[nakata kngs]

...es sāku prātot, ko tad patreiz Bobs tik svarīgu savā dzīvē veic?....tēma ir garāžā?....varbūt restaurē kādu vecu, mīļu autiņu?...nu, kamēr dabū visas antīkās tur, pieņemsim,  vecā moskviča, sauktu arī par "kārlīti" daļas var baigi daudz laika patērēt...bet ja nu tāds mērķis, tad viena pohaina diena un neesi dabūjis oriģinālo karburatoru, ko kāds cits paspējis nocelt...tad protams ir cemme...   
Es dzeru visu dzīvi...kādreiz vairāk, kādreiz mazāk...kad tā vairāk, tad forumā rakstot, parādās pareizrakstības kļūdas, jo netrāpu pa pareiziem taustiņiem, bet to jau tauta un admini ir šeit atkoduši...   

[Samotrākes Nīke]

Man jau liekas, ka Bobs nācijas gaišo nākotni būvē, nevis kādu personisku projektu bīda     

[Minne]

Man gan liekas, ka personiskās virsotnes iekaro - veselīgi pašapliecinās, sarūpē un iekrāj

[Bobs]

Interesanti pavērot reakcijas. Ir veselīga viedokļu un uzskatu paušana, bet gandrīz vai dominējoši visur spiežas cauri vēlme analizēt vai pat izteikt slēdzienus un diagnozes par pašu autoru. Ar to katrs atklāj par sevi vairāk nekā pašam bija gribējies. Interesanti visādā ziņā.

[Minne]

Ceru, ka vēro pakāpi augstāk un mani arī reakcijas uz reakcijām 

[Luīze]

Nekad neesmu bijusi piedzērusies, kur nu vēl līdz bezfilmai. Un nejūtos kaut ko zaudējusi. Jaunībā "klupšanas akmens" bija šampis. Reiz tukšā dūšā strauji izdzerta glāze (tikai viena!) tā iedeva pa kājām, ka pati saviem spēkiem nevarēju paiet, nācās ieķerties klasesbiedram elkonī. Mamma redzēja un pēc tam gribēja zināt, kas man ar to puisi
Vienīgās paģiras nākamajā dienā man arī ir bijušas tieši no šampja. Pretīga sajūta. Man toreiz vēl gādīgi pasniedza vīna glāzi, lai salāpītos, bet es uz to pat paskatīties nevarēju. 
Nu lūk, ne vārda par Bobu.

[Bobs]

es vēl domāju par tiem jauniešiem un man jāpiekrīt reno. Tagadējais informācijas apjoms par dažādām laika pavadīšanas iespējām atbīda dzeršanu otrā plānā. Lauki iepaliek..

[reno]

Pie tam, kamēr gaida, kad sāksies īstā ballīte, skrullē telefonus, glāzi cilāt aizmirstas

[Amālija]

Aizdomājos par Luīzes minēto nepiedzeršanos. Tas ir tāpat, ja es teiktu, ka nezinu sajūtas, kādas ir, lietojot narkotikas. Nezinu un negribu zināt. Vai tas ir trūkums manā attīstībā? Šķiet, ka nē. Kaut gan, kas zina?

[Krimsons]

Interesanti pavērot reakcijas. ..  Ar to katrs atklāj par sevi vairāk nekā pašam bija gribējies. Interesanti visādā ziņā.

Tieši tāpēc neko šajā tēmā nekomentēšu

[kvadra]

Vēl jau - kā kurš reibst. Es, kā Luīze minēja, sākot ar kājām     Nekad nekur nekādā bezfilmā neaizbizošu un neko nesastrādāšu, par ko pašai otrā dienā būtu jābrīnās, jo gluži vienkārši pirmo zaudēšu pārvietošanās spēju. Pie pilnas sajēgas un strādājošām bremzēm. Tik daudz, lai jēgu pārdzertu, es izdzert neesmu spējīga, nekad tas nav izdevies.
Tad kāds prieks no tādas dzeršanas?  Nedaudz - jā, bet "dūšīgi" nekāda prieka.


Ja jaunatne dzer mazāk, par to tikai jāpriecājas.

[Minne]

Kamēr neiepazīsti savu alko iespēju robežas un vājās vietas (kājas, galva, mēle), visādi var gadīties.
Dzīvē 2x esmu izbaudījusi bezfilmu un tādā veidā iepazinusi sevi vairāk. Zinu faktorus un apstàkļus, kas to veicinàjuši

Tā kā alko nav vienīgais citu realitāšu sasniegšanas veids, tad neesiet naivi, ka kāda paaudze iztiek bez kā tāda. Vienmēr ir kādi populārāki, pieprasītāki, iecienītāki

[Amālija]

Minne, kā bezfilmā var sevi iepazīt vairāk?

[nakata kngs]

...vajadzētu precizēt - par kuru jaunatni šeit ir runa?...par milleniāļiem? ...šie stipri atšķiras no 30 gadīgiem

[Minne]

Minne, kā bezfilmā var sevi iepazīt vairāk?

Saproti, kādēļ līdz tai nonāc, kādas ir sajūtas (jo arī bezfilmā ir kkādi apzinātības momenti, vismaz man bija), analizē, saproti, kāds esi dzērumā, zini savas reakcijas, iedomàjies, kā tas viss izskatās no malas. Kur nu vēl otrās dienas mokas! Vai tas viss nav sevis iepazīšana?