Aizdomājos, ka es uzsveru, ka nelasu latviešu literatūru, bet patiesībā es nelasu tās daudzskaitlīgās grāmatas un pēkšņi uzradušies it kā rakstnieki, kas nupat , manuprāt, diezgan aktīvi pārpludinājuši grāmatnīcu plauktus. kaut kādas, studentes, kaut kādi it kā rakstnieki..esmu mēģinājusi lasīt, bet nav aizrāvis. Kur pēkšņi viņi uzradušies...Lata romāni vispār nespēj ieinteresēt, garlaicīgi, kaut tur šad tad ir zināmi rakstnieki.
"Sestās sievas" autore gan apvainojās, kad teicu, ka, jā, Rukšāni lasu, viņa tomēr ir rakstniece. Grencberga jautāja - kas, manuprāt, esot rakstniece. Tad nu jāsauc tie zināmie, atzītie vārdi. Bet reāli viņi arī raksta daudzmaz sakarīgas grāmatas. Tie jaunizceptie - nu, nav man interesanti. Kāds tur brīnums, ja LU openminded kursos bija kurss, kas saucās apmēram - kā iemācīties rakstīt un uzrakstīt romānu.
Esmu vecmodīga, bet atzīstu tikai tādus gruntīgus mūsdienu latviešu autorus. Cita lieta - šī literatūra nekad nespētu ieinteresēt cittautiešus, bet to varbūt arī nevajag
Skatos, ka Luīze iesaka kaut kādus viegli lasāmus nezināmu latviešu darbus, bet saprotu - nu nē
