Senākas - arhaiskas valodas formas

[Trix]

Mani mulsina tas -im- vidū.
Ir vakarējais, nevis vakaramējais. Man prasītos Jāņējs. Ar līdzskaņu miju.

Reizēm mēdzu lietot, piemēram, tas ir Artūrējais. Bet jā, parasti tomēr noteiktā galotne.
Šis tāds apšaubāms atpakaļieviesums. Piederība, izteikta ar ģenitīvu, ir īsāk.

"Mans" tad būtu "manējs"? Priekš kam? Maksimums, dzejā būtu iederīgs.
IMHO "manējais" ir vārds "mans" ar noteikto galotni. Nesaka taču "manais".

[reno]

Ļoti kompakti, Spārkējs nevis tas pieder Spārkai

[Luīze]

Reizēm lietoju formu "šamējs", bet no īpašvārda darināta forma patiešām izklausās arhaiski, visticamāk, ka sarunbiedrs nesapratīs, kas ar to domāts.

[Camma]

Kuramējais? Es sapratīšu. Un citi arī, ja jau saprot TV un ziņas...

[tuk]

"Mans" tad būtu "manējs"?

Baidos, ka "manimējs". Es tomēr palikšu pie manējais, kad jau, tad jau... 

[Samotrākes Nīke]

Mani mulsina tas -im- vidū.
Ir vakarējais, nevis vakaramējais. Man prasītos Jāņējs. Ar līdzskaņu miju.

Es kā valodniece    varētu minēt, ka tas -im ir atsauce uz datīvu - pieder kam? Jānim > Jānimējs
Savukārt ar man-manējs datīvs jau ir (kam? man), tāpēc būs manējs, nevis manimējs   

[Trix]

Man prātā, ka tad, kad tas -ējs bija plaukumā, tad teica "manim", nevis "man"
Tad jau atkal sanāk manimējs.

[kvadra]

Nav kaut kāds kropls pakaļdarinājums krievu valodai? Krievu valodā ir tādi piederības apzīmējumi ar galotnēm -ov un -in.

[Spārka]

Ielūkojos tezaurā Tur atsauce: Vainižu izloksnes vārdnīca.

[tuk]

Tad tas būtu tas latviešu valodas lībiskais dialekts? 

[Spārka]

Tad tas būtu tas latviešu valodas lībiskais dialekts? 

Tā iznāk. Limbažu novads.