"Tad aizdomājos - kāds iemesls ir nostāties pu pusē? "
Es jautātu - nevis kāds iemesls nostāties bunkera plānprātiņa pusē, bet kāds iemesls nenostāties pareizajā pusē?
Pavisam vienkārši, cūkas, kas barojušās no siles un pakaļas turējušas siltumā, baidās to pazaudēt. Lielai daļai ir tik daudz skeletu skapī, ka viņi apzinās - "Шаг – влево, шаг – вправо – побег! Прыжок на месте – провокация! Стреляю – без предупреждения"
Tiem, kuriem sirdsapziņas tīras, kuriem ir kāda inteliģence un spēja domāt tālāk par savu silto "alu", tiem nebija problēmu paust savu nostāju un nepieciešamības gadījumā doties prom. Šādi cilvēki arī apzinās, ka spēs sevi nodrošināt arī ārpus "roģinas".
Bija tādi, kas saminstinājās un savu viedokli pauda vien tad, kad jau bija / ir aiz robežas - žēl, bet vismaz kaut kas.
Visu cieņu tiem, kas nebaidās, paliek uz vietas tajā purvā un turpina skaļi runāt par to, ka ir pret karu un cenšas atmodināt tos, kas ir kā sasaluši.
Piemēram, Jurijs Ševčuks. Es ticu, ka aizvien vairāk viņā ieklausīsies, attapsies.
Un tad ir arī tādi, kas nogaidīja, noklusēja un tad mēģināja runāt vai mukt, bet nesekmīgi. Piemēram, Lazarevs, rašisti viņu tagad knābā nost. Viņš gan Zilajā uguntiņā dziedāja, bet komentāros tiek dēvēts par nodevēju, kuram tur nevajadzēja būt un ka viņam bijusi atbilstoša dziesma. Runā, ka mēģinājis tikt prom uz ASV, bet kaut kas nobrucis ar papīriem, tagad viņam viegli nav.
Meladze kaut kāds glumeklis, grib būt labs gan vieniem, gan otriem. Domāju, ka putleristi viņam šo nepiedos.
Par Petrosjanu un līdzīgiem jau čatiņā izteicos.
Par to, ka cilvēki apzombēti - šaubu nav, bet es domāju, ka tie vairāk ir vidējā un vecākā paaudze un tādi, kas nav bijuši ārpus krievijas vai sava reģiona. Tie, kas redzējuši pasauli, tie baidās par savu sili. Vai arī, jau vēsturiski izkropļoti gēni un neko tur nevar darīt!
