Oskara Vailda lugu no franču valodas tulkojis Jānis Akuraters. Lugas saturs, kā jau bībeliskais stāsts - Salome pieprasa jūdu ķēniņam Jāņa Kristītāja galvu, pēc tam ka Jānis (Johaness) Kristītājs atsakās ielaisties kaisles avantūra ar Salomi. Ņemot vērā to, ka Oskars Vailds ir īrs, bet mūža nogali pavada Parīzē, ir izskaidrojams, kāpēc viņš raksta franciski. Protams, ka tēma nodrāzta ka vairums bībeles tēmas. Pati luga tāda dziļi vidēja, bet tad viņa beidzas un tad sakas Jāņa Akurātera komentāri, kas beidzas aptuveni
Par Salomes izskatu nebūtu nekādu ziņu, ja nebūtu uzglabājusies monēta ar viņas attēlu vienā un viņas vira Aristobula attēlu otrā puse. <..> Salomes attēls rāda cēlu, garenu seju
ar lielām nopietnām acīm un grieķiski veidotu degunu; ļoti slaidais kakls profilam piešķir romietes lepno cienību.
lespējams, ka Salome patēva galmā dejojusi, taču par netiklām dejām, piem., vēderdejām te nevar būt runa. Var pielaist, ka tetrarcha meita izpildījusi plastiskas kustības klasisko grieķu vai romiešu
deju stilā. Judi nepazina deju kā mākslu; tādēļ tie dejā varēja saskatīt tikai netiklu pavešanas līdzekli. Nav pamata domāt, ka tetrarcha pameitai būtu bijis iemesls vai vajadzība lietot tādus līdzekļus. Erodus mīla uz viņu ir tikai vēlāku rakstnieku izdomājums.
Vispār par Salomes dzīvi nav nekādu tuvāku ziņu. Jādomā, ka viņa kā Chalkidas ķēniņiene mierīgi un laimīgi nodzīvoja līdz mūža galam un tai nebija ne jausmas, ka viņas vārds kādreiz būs tik
slavens
Tā sakot, lai kāda nebija arī luga Jānis Akurāters pievienojis gana vērtīgu vēsturisko analīzi un stāsta tulkojuma publikācijai pievienojis klāt vērtību.
