Lasot grāmatu, tur aprakstīta epizode kā 1954.gadā no Parīzes zvanīja vienā mirklī no kādiem 30 numuriem uz tik pat telefonu numuriem Maskavas viesnīcā.
Toreiz tā varēja?
Cik atceros, tad vēl 70.gados, lai piezvanītu radiem uz Angliju, vajadzēja laicīgi pieteikt (laikam čeka pārbaudīja, kas kam gatavojas zvanīt), tad bija jāiet uz galveno pasta ēku, kur atradās "starptautiskā telefona centrāle", jāsēž zālē un jāgaida savienojums, kad operatore izsauca - nu, apmēram tā -" nakat, Losandželosa 3.kabīne "...es toreiz biju puika, man nezvanīja, es arī nezvanīju tādus zvanus..
Bet no Parīzes, no turienes varēja tā vienkārši bez operatores piezvanīt uz Rīgu, Maskavu?...nu, sēžu es Parīzē 1954.gadā un uzgriežu Rīgas numuru, piemēram, Luīzei , uzreiz savienojas un varēja runāt?