Āāāāāāāāāāāāāā
Sukas! Un ķemmītes!
Vakar aizdabūju bērnus gulēt (pusnakts...) nokrāsoju "zaķa" olas, izliku dārzā (pulkstenis viens)... Šorīt sīči kaut kādi nepamodušies, izlīda olās ap 11 (pa jaunam stilam), bet no 8 olām palikušas tikai 2. Ir Kindersurpraisi, ir kivi, ir apelsīni (nu, arī olas galu galā
), bet no sarkanajām krāsotajām lielākā daļā ir pazudušas. Ne čaumalu, nekā.
Nu un kam es pūlējos?
No rīta olas nevar likt, jo iepriekšējos gados šie pat sešos ir cēlušies un bļaudami skrējuši meklēt, jāsaliek vakarā (ja nav mīnusi)...
Šaubos, ka eži pa kokiem un krēsliem līda olas vākt. Kurš dzīvnieks var aizstiept 8 olas? Un aizstiept, nevis apēst uz vietas. Žagatas nekad nav aiznesušas pat ne mazās spīdīgā folijā ietītās šokolādes oliņas. Nevienu gadu no iepriekšējiem vismaz 12 gadiem neviena ola nebija pazudusi, vienreiz puikas vienu kivi nepamanīja, to tikai pēc nedēļas nejauši atrada, bet tā, ka kāda ola būtu pazudusi – nekad.
Sēta kāda nu ir, vārtiņi tikai aiztaisāmi, meža pusē sīkie kopā ar sniegu sētu ir nobradājuši, tur sēta ir tikai simboliski. (Un kaimiņi "sociālie")...
Kaut kāda stulba sajūta.
