Izrādās, mēs ar savām žurkām sadzīvojam tīri labi, ne ko vairāk , kā nograuztu bumbierīti un izcilātas dobes nav nodarījušas. Kaimiņiem garāžas nojume daudz tuvāk dīķim, kur laikam viņām galvenais pūznis. Mašīnu tur vairs nevarot turēt, jo žurkas motorā pārgrauzušas kaut kādu šļauku. Lielajās lamatās viena noķerta, īsta milzene. Tagad mēs izmēģināsim sēra sveces, bet es neticu vīra optimismam.
Pie tam nav jau īstās, bet ūdensžurkas, ar speķi nepievilināsi. Mums pie viena krūma zemes kaudze izcelta, tāda sajūta, ka tur jauna miga tiek veidota.
