Neskatoties uz tukšo gadu, ienācās spainis ar cidonijām. Tādām lieeelām un dzeltenām. Un tikpat nesmaržīgi bezgaršīgām, cik skaistām.
Nu ko, mantu ķēzīt nav ļauts, mammucis tika pielikts pie graizīšanas (pati uzprasījās! esot garlaicīgi). Vakarā lielais 8 litru katls piegraizīts. Kō nu?
Pielēju šļuku ūdens un uzvārīju, lai mušiņas neaprij. Divi dienas štukoju, ko ar to visu darīt.
Izdomāju, ka nosmelšu visu cik necik šķidro daļu un uzvārīšu sīrupu, ko pie tējas vai minerālvassera pieliet. Izdevās lēnām nosmelt pusi. Pieliku vēl 1 litru ūdens un 2,5 kg cukura, uzvārīju, beigās sanāca 8 litri sīrupa.
Biezumiem (ap 3,5 kg) piebēru 1,5 kg ievārījuma cukuru, pavārīju 10 minūtes un ieburkoju. Sanāca ne pārāk salds ķausis. Man vispār ne visai garšo tradicionālie ūbersaldie ievārījumi, savulaik ļoti nopriecājos par ievārījumcukura parādīšanos, jo tagad sanāk krietni mazāk saldas zaptes ar nepārvārītām ogām, augļu gabaliņiem. Īsi sakot, 4 litri ievārījuma.
Tad vēl otrpusim iepirkās ''negantās'' plūmes - nezinu, vai Izraēlas vai Zimbabves, bet ļoti labi varētu izmantot kriketam vai biljardam. Vienmēr nebeidzu brīnīties, kā šitā var iepirkt draņķi? Nu, vismaz sejas muskulatūru izvingrinu ik pa laikam, labi līdzot pret grumbām... Tik daudz gan pats izdarīja, ka sagrieza palielos gabalos, atkauloja un sabēra katliņā, uzvārīju un uzliku katlam vāku, lai mušņi netiek klāt.
Vakar ņēmos pie viena saburkot arī nelaimīgās plūmes. Uz aci piemetu, ka būs ap 2,5 kg. Piebēru 2/3 turzas ievārījumcukuru, uzvārīju un saburkoju. Sanāca 3 kg ievārījuma.
Jāsaka, ka zaptes sanāca samērā biezas, jo kā cidonijām, tā arī plūmjbiljardam pietiek sava pektīna, skābi un negatavi abi augļi.
Tādā tukšumā 7 litri zaptes un 8 litri sīrupa vienā vakarā - nu tas ir īstenas kaucmindietes cienīgs pienesums pagrabam!
