Humors iz dzīves

[Camma]

Šodien dzirdēju kungu, kuram esot nepieciešams... insulīna penis.

Tā viš i, svešvalodas ienāk dzīvē reizēm visai dīvainā veidā. Ja kāds nezina, tad insulīns fasējas pildspalvas izskata vairākreiz lietojamās šļircēs un anglu variantā tā i saucas - ''insuline pen''.

[reno]

https://www.facebook.com/silvija.brice/posts/2538604242983279?ref=embed_post

Lasot gan pašu stāstu Iz dzīves, gan komentārus un diskusijas attīstību, nevar nesmieties!
"Pašā katoļu baznīcas vidū mani sagrāba dusmu velns" un "t-krekls ar diskrētu galvaskausu"'

[reno]

Čalojot pa zoo tēmu, atcerējos gadījumu no senas dzīves. Mēs, faktiski vēl padomju pilsoņi, Berlīnes zoo komandējumā. Pērtiķu māja. Apkalpotājs nes lielu kasti ar ēdamo pērtiķiem. Apelsīnus un banānus. Ārprāts

[tuk]

Domāji, ka psrs-a zoo baroja pērtiķus ar kartupeļiem un burkāniem? Tieši tāpat, ar apelsīniem un banāniem...

[reno]

Savā padomijas mūžā nebiju redzējusi vanneles ar sagrieztiem apelsīniem  un banāniem
Var jau būt, ka arī padomju pērtiķi ēda apelsīnus un banānus visu gadu. Padomju bērni gan nē...

[reno]

 Šodien mājas kafejnīcā sēdējām pie galda kopā ar jauku pāri no Tērvetes.  Kungs pastāstīja, ka nesen sapratis, ka aizkapa dzīve pilnīgi noteikti pastāv, jo viņam nesen piezvanījusi vecmāmiņa un vaimanājusi, ka nokļuvusi slimnīcā. Tiesa, vecmāmiņa mirusi 1968. gadā. TUR ir arī telefoni!

[tuk]

...un arī slimnīcas! 

[kvadra]

Kungs atceras savas 1968.gadā mirušās vecmāmiņas balsi, turklāt kā tā pa telefonu (kas vispār reti kam tolaik bija) skanēja? 

Man pirms laiciņa piezvanīja kāda krieviski runājoša būtne vaimanājošā, asarainā balsī ar tekstu "ja v boļņicu popala!!!"  Tobrīd neattapu neko prātīgāku atbildēt kā "a ja pričom?", pēc kā saruna tika pārtraukta. Nē nu, var jau gadīties, ka cilvēks stresā telefona numuru sajaucis, bet drīzāk sliecos domāt, ka kāda krāpniece meklēja sponsoru "ārstēšanas izmaksām".

[reno]

Šorīt mežā nekā lāga nav, un saku Meža māt', nu kā tu tā, es te atbraucu  un nekā". Pēc pāris soļiem atrodu skaistu baraviku un veselu bariņu ar gailenēm. Staigāju, ir vēl un vēl, un nu ir jāsaka "Paldies, Meža māt, nu jau pietiks, Mājas mātei tas viss būs jātīra"

Nekas pārdabīgs jau par laimi nebija, nekādi spaiņu spaiņi, kā daži FB atrāda.

[reno]

Par pārteikšanos.
Sēžam poliklīnikas gaitenī. Atveras endokrinologu durvis, gados jauna dakterīte skaļi sauc - Vai te nav Arturiņš Ozols! Tad sāk dikti ķiķināt un labo -Arturs Ozoliņš!  Pēc minūtēm desmit ieskrien vīrietis, un mēs, gaidītāji, gandrīz korī sakām -Arturiņu jau gaida!

[tuk]

Cik nu humors, bet nav īsti kur ierakstīt, lai nu būtu šeit, kaut pārdomas pēc nejauši dzirdētā nebūt nebija tās jautrākās.
Šodien veikalā, dzirdu no blakus rindas, bērns, pēc balss 4/5, ne vairāk - mammu, mammu, kas tas tāds?
  Māte - tas ir ļoti dārgs...
  Bērns - es taču nesaku ka jāpērk, jautāju kas tas ir!

[Trix]

Nabaga bērns...
Un nabaga mamma. Es pat nezinu, kam draņķīgāk - bērnam, kas nedabū to ko grib, vai mammai, kas nevar nopirkt to ko vajag.


A par veco...

Šodien dzirdēju kungu, kuram esot nepieciešams... insulīna penis.

[Pifs]

Cik nu humors, bet nav īsti kur ierakstīt, lai nu būtu šeit, kaut pārdomas pēc nejauši dzirdētā nebūt nebija tās jautrākās.
Šodien veikalā, dzirdu no blakus rindas, bērns, pēc balss 4/5, ne vairāk - mammu, mammu, kas tas tāds?
  Māte - tas ir ļoti dārgs...
  Bērns - es taču nesaku ka jāpērk, jautāju kas tas ir!

Pieļauju, ka par to dārgumu, 1) tā vnk ir automātiskā atbilde, lai mazais vairs tālāk neprasītu, vai arī, nu 2) kā lai 4/5 bērnam izskaidro, ka tas lubrikants (piemēram, jo kases zonā ir nopērkamas tikai končas, košļenes, prezervatīvi utml.) un kas tas vispār ir.

[tuk]

Tas gan nebija pie kases ar lubrikantiem, bet man arī radās pārdomas par sīčiem kurus stiepj līdzi uz veikaliem ar tik daudz kārdinājumiem, bet sīčiem savas teikšanas par pirkumiem nav, bet man patika tā bērna atbilde, ne jau to viņš mātei jautāja... un diemžēl tā viņa atbilde tā arī palika gaisā karājoties, diemžēl...

[Pifs]

Protams, klāt nebiju. Šī ir tikai mana variācija par tēmu. Bērni vispār prot jautāt konkrēti un tieši.
No savas dzīves atceroties: meita arī 4/5 gadi. Naudas nebija vispār. Ejot garām veikalam meita man saka : mammīt - neko, neko nepirksim, bet ieiesim tikai apskatīties. Sāp. vēl tagad, jo spēju iedomāties kā bērns jutās.