Humors iz dzīves

[kvadra]

Nuja, viegli pateikt, priekš kam jāstiepj bērns uz veikalu. A kur tad lai viņu liek, ja nav ar ko atstāt?  Grūti mammai. Atbilde automātiska. Vieglāk pateikt, ka dārgs, nekā skaidrot, kas ir kas.

[tuk]

Ak kungs, tas bērns tak neko nediedelēja, ieraudzīja un pajautāja - kas tas tāds, nezinu par ko, putekļusūcēju vai tosteri vai rosteri... Es arī mēdzu tukkungam pajautāt tieši tāpat par kādu neredzētu pričendāli un saņemu pilnīgi adekvātu atbildi, nevis - tas ir dārgs...    vai tas ir lēts...

[Pifs]

Kas Tevi satrauc tieši šajā mammas atbildē bērnam? Tas, ka tā Tavā izpratnē bija neieinteresēta, vienaldzīga, skopa, konkrētu atbildi nesniedzoša? Primitīva? Ko tā atbilde raksturo? Ka tai mammai vienaldzīgs bērns? Vai ko citu?
Tu to mammu zini? Ja 4/5 gadīgs bērns prot konkrēti noraksturot to ko vēlas, tad manuprāt tai ģimenē prot savstapēji komunicēt. Runāt un jautāt.
Bet šīs atkal ir mana interpretācija par tēmu.

[Pifs]

Man pašai bija divi visnotaļ smieklīgi atgadījumi: 1) vedu savu bērnu no bērndārza. Mums pa priekšu gāja divas jaunietes ar suni. Nu to lielo, tā kā dobermanis, kuram visi "debesu zvani" redzami. Un meita man jautā, mamm, kas tam sunītim par bumbuļiem karājās? Lielās meitenes kā sāka smieties. Atbildēju vien, ka sunītim tāds dupsis.
Un otrs: kaut kur gāju un man pa priekšu mamma ar mazu bērnu. Mazais arī visu ko jautā, mamma kaut ko atbild. Un tad mazais vienkārši nokremšķinājās: nu kaut kā : Khhhhm" un viņa mamma savās domās iegrimusi automātiski atbilēja : "jā"..
Tā kā visiem mums gadās "automātiskās atbildes"

[tuk]

Mani nekas nesatrauc, mani drīzāk sajūsmina tas loģiskais mazulis, kurš saprot ka mātes atbilde nav adekvāta viņa jautājumam.
Saruna kā no tās vecās anekdotes - divi balti suņi, viens pa labi. Ja nesaproti, tad nespēju Pif, tev izskaidrot...