Krievu mērce ( 1930. g. )

[reno]

Pielāgošanās Padomju laiki Latvijā ir nodaļa par ēšanas paradumiem, autore Dr. art. Austra Spalvēna. Manā vērtējumā -diezgan juceklīga un neprecīza, pievienotas receptes no padomju pavārgrāmatām, bez īpašiem komentāriem, ka piem. nēģus un lašus parasts padomju cilvēks diez vai bieži varēja nopirkt.


Bet pieminētās Kijevas kotletes un ar to saistītām teikām sakarā sāku skatīties, kas vispār ir kotlete. Minjonai 1920. gadā ir, Korfai ap 1910. ir kroketes. Padomju laikā krieviski izdotā Franču virtuve ir 2 receptes, kas nosauktas par kotletēm, bet franciski ir Escalope, bet pamācībā "plāni izklapē teļa gaļas kotletes"!


Ar nosaukumiem interesanti -Rūjienas salāti, Liepājas menciņš -ko tik neizdomā! Tādēļ ar lepnumu pievienoju E. Liepas Pavāru grāmatas Krievu mērci:

[Minne]

Tās, kas mums saucas kotletes (no maltās gaļas), citur ar šo vārdu zināmas kā gaļas šķēles ar kauliņu, parasti, ribiņu

[tuk]

cote - riba franciski. Francijā to ribu tuncīja klāt arī ja maltā gaļa, lai ērtāk paņemt un turēt rokā. Cotelette. Krievu pavāri jau prasmes apguva Francijā, tā arī tā kotļeta uzradās, bet jau bez ribas.    Kad krievi no holandes atveda ēdamrīkus, nažus un dakšas, tad ribu nahrenizēja.

[Minne]

Vrb ribu un nazi nahrenizēja tikai Krievijā/padomijā. Citur kotlete nav malta

[tuk]

Sākumā, kā Puškina iemīļotā Požarska kotlete, bija kapāta. Bet ar laiku jau uzradās gan kapātā šnicele, gan malts bifšteks. Laikam jau zobu nebija.

[sanda]

Vispār tie kauliņi visādos ēdienos nāk no tiem laikiem, kad dakšiņas vēl nebija izgudrotas, lai ērtāk turēt rokā.
Tuvajos austrumos lietota ap 9. gadsimtu, ar 2 zariem, tad zināma Eiropas dienvidos 9. gs. beigās, Itālijā, stipri vēlāk Ziemeļeiropā,  Anglijā laikam ap 18.gs.

Tad pēkšņi vairs neviens nevarēja bez tās iztikt

[tuk]

Vrb ribu un nazi nahrenizēja tikai Krievijā/padomijā. Citur kotlete nav malta

Tā varētu būt. Samalt jau varēja jebko, tāpat kā desās...