Šodienas aktualitātes ierosināta tēma
Atceros, mans māte sēnes tīrīja ļoti pamatīgi - bekām, izņemot vismazākās, "bārdas" nost, lielākajām lapiņsēnēm arī lapiņas. Un bērzlapēm utml. vilka nost krāsainās cepurītes plēvītes. Reiz es no Dundagas mežiem atvedu pilnu grozu ar smiltenēm, ko teju nožēloju, jo tām visām bija jānovelk tā cepurītes virsa...
Pa paradumam es arī gadiem darīju tāpat.
Bet laika gaitā, sava dzimtā slinkuma un mazāk rūpīgu saimnieču iespaidā esmu pasākusu tīrīt arvien mazāk. Lapiņsēņu cepurītes vairs neatmizoju, jo priekš kam, galu galā? Starp citu, interesanti - šodien paskatījos dažādas bērzlapju karbonāžu receptes, tad vienās bija minēts "notīriet sēnes, novelciet krāsaino plēvīti", citās tikai "notīriet". Kāds pamatojums tai plēvītes nost vilkšanai? Velku nost plēvītes sviestabekām, jo vieglāk novilkt visu plēvīti, kā notīrīt tai pielipušās čužas. Beku bārdas nolobu vien lielajām sēnēm, tās ļoti biezās un tumšās, un ja aizdomas rodas, ka tur kādi kaitēkļi varētu būt. Tāpat ar lapiņsēnēm. Tārpainās gan metu ārā bez želastības.
Tā nu esmu sēņu tīrīšanu nooptimizējusi līdz minimumam un nemanu no tā nekādu skādi. Un kā jūs darāt?
