Par prostatu runājot, man bija jaunībā draudzene kam ļoti patika uzjautāt - vai man ir prostata, un tas krietni pirms 30 un automātiski teicu ka nav, un nu jau esmu tā ietrenēts, pat ja man noskaitītu pazīmes, ka man ir protstata, es kategoriski noliegtu, jo man tas saistās ar zobošanos par mani, kaut gan visticamāk tas nemaz tā nebija. Un tā nav vienīga lieta, kur es tīri psiholoģiski esmu "sacūkots" knibinoties ap mani - just for fun!
Un ja man nebūs plāna, viens no variantiem, es varu sākt noliegt, ka tāds sieviešu dzimums vispār pastāv, tā sakot, nav sieviešu - nav asaru (saiet dziļajā vecpuisī)!
